Kad eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs Imants Freibergs ienāk Kuldīgas Mākslas nama zālē, visi pieceļas un aplaudē. Šī ir Imanta Freiberga grāmatas "Dari, kas jādara" pirmā atklāšana reģionos, bet sanākušie cilvēki atzīst – tā nav tikai atklāšana, bet arī īpaša iespēja satikt personības, kas tik daudz izdarījušas Latvijas labā.
"Vienkārši šie abi cilvēki visu laiku interesi izraisīja, tik tālus ceļus izgājuši, un tomēr atraduši mājas te, pie mums, tas ir liels gandarījums," teic kuldīdzniece Lidija Petrevica.
Imants Freibergs atzīst, ka izvēlētais grāmatas nosaukums "Dari, kas jādara" visprecīzāk raksturo viņa dzīvi – ja kādam vajadzējis palīdzēt, viņš to darījis. Arī lēnām un mērķtiecīgi savā dzīvē sasniedzis iecerēto, koncentrējoties uz tā brīža darbu, vienalga, vai tas bijis dzīvesbiedres prezidentūras laiks, dainu digitalizēšana vai pusaudžu gados lauku ferma Bretaņā, vai Ševroljē koledža.
"Francijā klasē es biju vienīgais nefrancūzis, svešinieks. Es biju labākais skolnieks vairākus gadus. Gada beigās tam pirmajam dod pat kaut kādas grāmatas, tad man bija vesela čupiņa," atceras Imants Freibergs.
Vienkārši un atklāti viņš lasītājam stāsta, kā bērnībā nonācis arī bērnunamā, kā ģimene ierauta bēgļu gaitās. Kā ceļš no Vācijas aizveda uz Franciju, pēc tam uz Kanādu, kā kļuvis par datorzinātņu profesoru un pasniedzēju dažādās augstskolās, par iepazīšanos ar savu dzīvesbiedri Vairu, kopīgiem zaudējumiem un raksturu pieslīpēšanu, bet cerības atgriezties Latvijā neizplēnēja nekad. Savu skatījumu uz dažādiem notikumiem viņa dzīvē Imants aicinājis izstāstīt arī citus – draugus, kolēģus un, protams, savu dzīvesbiedri.
"Imanta absolūtā, pat ļoti izteiktā filozofija vienkārši iet dzīvē uz priekšu, soli pa solim, dari, kas darāms tajā brīdī. Virzies uz priekšu. Izvirza, protams, sev savus mērķus. Mums abiem tā bija izglītība. Citam tas var būt sports jeb mūziķiem kaut kas cits. Mums bija tieši intelektuālā nodarbošanās," teic Vaira Vīķe-Freiberga. "Tā pasaka, kā sakot, tas stāsts veidojas ar visiem saviem līkločiem un sarežģījumiem. Un, kā es saku, mēs gūstam lielu privilēģiju, ka mēs varam savās vecumdienās šeit būt – savā zemē."
Dažādu iemeslu dēļ grāmatas tapšanā pagāja astoņi gadi. Pie lasītājiem ceļu tā sākusi autora 90. jubilejas gadā.
