Par vardarbības dažādajām formām runā arī mūsdienu literatūras autori, un viņu galvenais mērķis – veidot pārliecību, ka jūtīgs, empātisks un izglītots lasītājs ir labākais ierocis pret vardarbību.
Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes"
No krievu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Krievu autora Pāvela Sanajeva stāsts "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes" ir grāmata, kuru ir vērts ik pa laikam pārlasīt, lai sev atgādinātu, cik sāpīgi spēj sist vārdi. Mazais Sašiņš ir vecmāmuļas apčubināts un ļoti, ļoti sargāts. Diezgan bieži pār tās pašas vecmāmuļas lūpām nāk lāsti un lamuvārdi, kādus esat dzirdējuši runājam vien sabiedrības padibenes. Kroplās un defektīvās mīlestības ainas šajā stāstā fascinē un liek vienlaikus gan smieties, gan raudāt. Pāvelam Sanajevam grāmatā ir izdevies ietvert mūslaiku dzīves ainas, kurās reizēm dominē tik ļoti daudz ačgārnību un dīvainību, ka šāds attiecību modelis drīzāk saucams par emocionālo vardarbību.
Neskatoties uz visai nomācošo tēmu, stāsts ir uzrakstīts izcili un neparastā kārtā atstāj vairāk gaišu nekā melnu nospiedumu. Iespējams, tā ir autora meistarība, bet tikpat iespējams – esam emocionālo vardarbību pārlieku normalizējuši.
Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk"
Izdevējs – apgāds "Mansards"
Ivetas Dzērves (ex Troalika) debija literatūrā, romāns "Tūlīt paliks labāk", skar šodien tik aktuālo vardarbīgo attiecību tēmu. Notikumu centrā vidusskolēni Laura un Māris un vardarbības anatomija. Tieši tas ir šī stāsta trumpis – ne tikai varmākas vienpusēja demonizēšana, bet arī upura prāta līkloču atklājums, ieslīgšana totālā līdzatkarības purvā. Lasītājam ir iespēja no malas vērot un izdzīvot gan bailes, gan šaubas, izmisumu, attaisnojumu meklēšanu, visu to zaņķi un murgu, kas notiek cietušā prātā. Aktuāla lasāmviela tieši pusaudžu vecuma lasītājiem, jo labi izgaismo trauksmaino laiku, kurā tik ļoti gribas patikt, mīlēt un būt mīlētam, bet sapratne par robežām ir izplūdusi.
"Tūlīt paliks labāk" ir romāns arī par palikšanu un neaiziešanu no situācijas, kurā kā ceriņi pavasarī plaukst un zaļo vardarbība. Tas nav viegli, reizēm vieglāk ir palikt un cerēt, ka paliks arī labāk. Nepaliks.
Linda Šmite "Liedaga bērni"
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Viljama Goldinga "Mušu valdnieks" un Vladimira Žeļezņikova "Putnubiedēklis" ieskanas Lindas Šmites "Liedaga bērnos". Vēl arī Dullais Dauka un Cibiņš, nesaprastais, apsmietais, apspiestais bērns, dabas bērns ar milzu dvēseli. Grāmata izlasāma vienā elpas vilcienā, bet elpu gribēsies aizturēt arī neticībā un emocionālā aizgrābtībā, it kā jautājot sev – vai tiešām tā var notikt, cik tālu šis viss nonāks, kāpēc tam jānotiek tieši tā? Bērni un savstarpējā vardarbība ir īpaši aktuāla un arī ļoti sāpīga tēma. Kā labi atklāj Linda Šmite – liela loma vardarbīgo situāciju novēršanā, arī prevencijā, ir pieaugušajiem: skolotājiem un vecākiem. "Liedaga bērni" ir šaušalīgs atgādinājums par to, cik vienkārši ir nepamanīt ļaunumu, apsmiešanu, bet cik smagas sekas tas var atstāt.
Ieteicamā literatūra ikvienam, kas ir saskarē ar bērniem. Grāmata, kas ataino vardarbības ēdelīgo dabu – reiz sākusies, tā paņem un pārņem bez žēlastības.
Čaks Palanjuks "Cīņas klubs"
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice
Izdevējs – "Atēna"
Mūsdienu klasika, amerikāņu autora Čaka Palanjuka romāns "Cīņas klubs" ir maskulīnā spēka un vardarbības slavas dziesma. Taču aiz ne tik spožās ārienes autors pamanījies ieslēpt filozofiskas pārdomas par modernā cilvēka eksistences sarežģītajiem apstākļiem. Romāna centrālais tēls, bezvārda varonis, bezmiega un dzīves bezjēdzības mocīts klīst lielpilsētas ielās, kur drīz vien satiek "Cīņas klubu" – vietu, kurā, nododoties neslāpētai vardarbībai –, atkal sajūtas dzīvs. Romāns un tam drīz vien sekojošā Deivida Finčera mākslas filma joprojām tiek aprunāta un vērtēta, turklāt diezgan pretrunīgi. Varbūt 21. gadsimtā esam gatavi pārkāpt Cīņas kluba vienīgo likumu un beidzot runāt gan par pārdzīvoto vardarbību, gan bailēm, kas ir mūsos un kas atstarojas un spoguļojas līdzcilvēkos.
"Cīņas klubs" ir romāns drosmīgajiem, miermīlīgajiem un tiem, kas sevi atraduši mierā, nevis maskulīnā spēkā.
Golnāza Hašemzāde Bunde "Tie bijām mēs"
No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Zviedrijā dzīvojošā irāņu izcelsmes autore Golnāza Hašemzāde Bunde romānā "Tie bijām mēs" ierakstījusi pārpasaulīgas skumjas. Tematiski piesātinātais, bet rūpīgi uzrakstītais darbs runā par ģimenes problemātikas tēmu, aiziešanas smagumu, savu sakņu zaudēšanu, neziņu un nepiederību dzīvei un pasaulei. Pastarpināti romānā risināta arī vardarbības tēma. Ainas, kurās aprakstīta vardarbība pret sievieti kā austrumu kultūras sastāvdaļu, rietumu izcelsmes lasītājos izraisīs īpašu netaisnības sajūtu, varbūt pat dusmas. "Tie bijām mēs" spilgti parāda to, cik veikli vardarbība top normalizēta, cik meistarīgi upuris iemanās vainot sevi un pieņemt sitienus kā pašus par sevi saprotamus.
Romāns "Tie bijām mēs" ir grāmata visiem dvēseles dziļumu pētniekiem un tiem lasītājiem, kas nebaidās lappusēs izlasīt stāstus, kas salauž sirdi un atpakaļ to nekad vairs nesalīmē.
Inga Gaile "Skaistās"
Izdevējs – "Dienas Grāmata"
Karš sadragā visu, bet vissīkākajos gabaliņos – tieši sievieti. Ingas Gailes viens no spēcīgākajiem romāniem "Skaistās" izgaismo vardarbību kā kara sabiedroto. Tā ir nešķirama un savā ziņā pat loģiska savienība, ja vien kāds no mums prot saskatīt karā jelkādu sistēmu. Taču neviens domājošs un vesels prāts nav sagatavots tam, kas karā notiek ar sievieti. Ingai Gailei var pārmest nežēlību, pārlieku tiekšanos izgaismot vēstures tumšākās lappuses, taču ne jau pagātnes dēļ autore šo romānu par Otrā pasaules kara šausmām rakstījusi 21. gadsimtā. Tas rakstīts šodienas dēļ un ar nolūku bāzt visus pirkstus tajās acīs, kuras joprojām neredz, cik asiņaina var būt sievietes dzīve miera laikos.
Pazemotas, izvarotas, savažotas un saķēdētas – sievietes "Skaistajās" ir apklusinātas uz mūžu, bet Inga Gaile turpina runāt un rakstīt, lai atgūstam balsi un stājamies pretī vardarbībai.
Nils Sakss "Paradīze atnāks ārieša izskatā"
Izdevējs – "¼ Satori"
Provokators Nils Sakss miniatūrā izmēra grāmatiņā "Paradīze atnāks ārieša izskatā" ironizē par propagandas spēku, bet vienlaikus zīmē vardarbības piesātinātas ainas. Stāsta centrā 11 gadus vecs zēns kādā vārdā nenosauktā vietā Otrā pasaules kara laikā. Lappuse pēc lappuses ved arvien dziļāk vardarbībā, kurai grūti atrast racionālu izskaidrojumu. Ar karu var atspēkot visu, taču Nila Saksa zīmētās ainas liek neticībā novērsties un prātot, vai tiešām var būt tik traki, tik šausminoši un necilvēcīgi. Apjomā mazajā grāmatā šokē virzieni, kuros autors ved lasītāju, un brīžiem tie ir prāta nostūri, kuros pagalam negribas uzturēties ilgāk.
"Paradīze atnāks ārieša izskatā" ir apjomā neliela, bet vardarbības pilna grāmata, kurā visnežēlīgākā šķiet tieši ironija, ar kuru piesūcināta katra lappuse. Šķiet, domāt par karu un vardarbību kā par konceptu mēs neesam vēl gatavi.
Eduārs Luī "Jātiek vaļā no Edija"
Nairi Balian tulkojums no franču valodas
Izdevējs – apgāds "Mansards"
Franču autora Eduāra Luī stāsta "Jātiek vaļā no Edija" lappuses ir vardarbības pilnas, taču, iespējams, tas nebūs pirmais, ko par grāmatu atcerēsieties pēc tās izlasīšanas. Daudz vairāk prātā paliks biezā ironijas un pašironijas kārta, pat naivums, zem kura paslēpušies centrālā tēla pārdzīvojumi un sevis meklējumi. Daļēji autobiogrāfiskais darbs stāsta par strādnieku ģimenē dzimušo Ediju, kurš izceļas un atšķiras no skolasbiedriem, arī ģimenē nav diez ko ieredzēts savu īpatnību dēļ. Lai gan vienīgais, kas Ediju atšķir no apkārtējiem, ir tikai viņa homoseksualitāte. Kā uguns pakulās atšķirīgā seksuālā orientācija rada vardarbīgas situācijas gan ģimenē, gan uz ielas. Vienaudžu naids ir Edija ikdiena, bet tā nereti ir tikai fons zēna mulsumam un neziņai.
Apjomā nelielā, bet prātā paliekošā grāmata izgaismo vardarbības neracionālo dabu – asinskāro vēlmi meklēt un sist neaizsargātāko un atšķirīgāko.
Emma Klaina "Meitenes"
No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Amerikāņu autores Emmas Klainas romāns "Meitenes" rosina neērto un biedējošo reliģiskā fanātisma un vardarbības tēmu. Romāna darbība risinās 1969. gadā, bet tā notikumi mūs aizved uz saulaino Kaliforniju. Grāmatas notikumiem autori iedvesmojis Čārlza Mensona ģimenes kults un tā kulminācija – šausminošā aktrises Šāronas Teitas slepkavība. "Meiteņu" centrā pusaudze Eva Boida, kas sapņo un cer par skaistu nākotni, mīlestību un uzmanību. Notikumu sakritība un pašas dzīves izvēles Evu aizved līdz bēdīgi slavenajai sektai, kam grāmatā dots cits nosaukums, taču atsauces ir nepārprotamas.
Emma Klaina un "Meitenes" izgaismo vienu no vardarbīgākajiem 20. gadsimta mierlaiku notikumiem. Romāns nesniedz atbildes, bet mudina uzdot vēl vairāk jautājumu, galvenokārt par meitenēm un jaunajām sievietēm, kas bija daļa no kulta un kuru dzīves neatgriezeniski ietekmēja vardarbība.
Džena Kārsone "Ugunsšķīlēji"
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Vai ļaunums un tieksme būt vardarbīgam ir iedzimtība? Varbūt tie ir ārēji spēki vai apstākļi, kuru ietekmē cilvēks vēlas sist, dauzīt un iznīcināt? Par šiem jautājumiem mudina domāt ziemeļīru rakstnieces Dženas Kārsones romāns "Ugunsšķīlēji", kas lasītāju aizved uz Belfāstu – pretrunu plosītu pasaules vietu, kuru vēl nesen sadalījuši naidpilni nemieri. Dženas Kārsones romānā atradīsiet arī maģiskā reālisma pilnas lappuses, un neparastās būtnes, kuras satiekam grāmatā, vēl vairāk pastiprina sajūtu, ka ļaunuma saknes ietiecas daudz dziļāk cilvēka būtībā, nekā mums par to gribētos domāt.
Vardarbības pāriniece ir bailes, kas baro ļaunumu un audzē tā apmērus, un katra "Ugunsšķīlēju" lappuse ir baiļu pilna. Tās nav paniskas vai histēriskas bailes, kas liek kliegt vai šokā sastingt. Tās ir nojautu pilnas bailes, kurās vīd izmisums un bezspēcība mainīt neizmaināmo.
