Žurnāls "Rīgas Laiks" sasniedzis 30. gadadienu. Šo gadu laikā radošā komanda sastapusies gan ar sarežģījumiem, gan vienlaikus spējusi žurnāla lappuses piepildīt ar intervijām ar izcilām personībām. Tostarp ar Mihailu Barišņikovu, Dalailamu, Ilmāru Blumbergu un citiem.
Par godu jubilejai bijušajā kompartijas ēkā ik dienu notiek dažādi pasākumi. Gan koncerti, tostarp Valsts akadēmiskā kora "Latvija" uzstāšanās, gan diskusijas, teātra izrādes, meistarklases, literatūras lasījumi un citi pārsteigumi. Svinības paiet sēņu zīmē.
"Kāpēc ne sēnes? Sēnes, kā saka Rītups (žurnāla izdevējs, filozofs Arnis Rītups – red.), ir no senākajiem mūsu planētas apdzīvotājiem, un cilvēkam, es citēju Rītupu: "Ir stipri paveicies, ka sēnes mūs nav ievērojušas vēl. Jo viņam laiks ir daudz ilgāks. Un "Rīgas Laika" 30 gadi sēnēm ir mazāk nekā viens mirklis.
"Rīgas Laika" sauklis varētu būt tāds, ka katram cilvēkam vajag no kaut kā mācīties. Vai nu no skolotājiem, kā šajā gadījumā no Pjatigorska un Mamardašvili, vai no sēnēm.
Galvenais, ka mācīties no kāda. Galvenais, mācīties no kāda, kas ir daudz senāks un gudrāks par tevi," teic žurnāla "Rīgas Laiks" izdevējs un galvenais redaktors Uldis Tīrons.
"Rīgas Laiks" jau no izdošanas brīža tiek pozicionēts kā intelektuāls izdevums, kas mudina lasītāju domāt.
Tīrons stāsta: ""Rīgas Laiks" kopš pašas dibināšanas ir bijis kaut kas vairāk nekā žurnāls. Tas ir gan labi, gan slikti. Slikti tai nozīmē, ka "Rīgas Laiks" nekad nav kļuvis par veiksmīgu žurnālu ar labiem pārdošanas rādītājiem. Taču tas ir ļoti labi tādēļ, ka šī laušanās ārpus vākiem cilvēkiem, kas strādāja "Rīgas Laikā" – Inese Zandere, Ilmārs Šlāpins, Ieva Lešinska un daudzi citi –, ir ļāvusi īstenoties visdažādākajos veidos," teic Tīrons, piebilstot, ka viena no žurnāla funkcijām ir pazīt melus. "Rīgas Laiks" ir mehānisms puvušas runas pazīšanai, meliem. Kādā veidā? Piemēram, pazīt, kas ir cilvēks pēc rakstīta vārda vai pēc runātā."
Ilggadējais žurnāla redaktors uzsver, ka rakstīšana nav vienkārši piesēšanās pie galda un ātra uzskribelēšana: "Tā ir apzināta dzīves sastāvdaļa. Tādā veidā tu domā par to, kas te ir (padauza pa galvu), jo nav citas iespējas. Tāpēc jāraksta vai jārunā. Un šīs visas ir "Rīgas Laika" iemaņas – sarunāties, rakstīt, lasīt, vēl varētu pielikt klāt – saprast, un Rītups noteikti pieminētu – mācīties no sēnēm."
Par šī brīža mītni žurnāls izvēlējies bijušo kompartijas ēku, kurā žurnāla komanda, kā arī citi kultūras mīļotāji organizē dažādus pasākumus.
Tīrons stāsta: "Šeit apgrozās ļoti daudz cilvēku un ļoti daudz veic savas kaut kādas radošās iniciatīvas. No mana viedokļa skatoties uz šo māju, tas ir milzīgs mehānisms cilvēka izmainīšanai. Tā ir mašīna, kuras praktiski pasaulē vēl nekad nav bijis."
Viņaprāt, šī līdzība starp "Rīgas Laiku" kā kaut ko, kas ir mehānisms sapratnei, ir arī ar šo māju: "Lūk, šī māja ir tikai gigantisks mehānisms tam, lai cilvēki saprastu kaut ko. Lai viņi, ja viņi grib, varētu izmainīties."
"Vissmieklīgākais, es pat esmu mainījies šo četru mēnešu laikā, kopš man ir darīšana ar šo māju. Šeit notiek un notiks, es domāju, tikmēr, kamēr būs cilvēki, kuri ir gatavi dzīvot šeit un tagad, nevis bīdīt nākotnes projektus, kuri lielākoties nekad nepiepildās," teic Tīrons.
