Raksta ceļvedis:
Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo"
Atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs
("Orbīta")
Dzejas krājums "Harkivas Dinamo" apvieno ukraiņu rakstnieka, dzejnieka, mūziķa, esejista, tulkotāja un politiskā aktīvista Serhija Žadana dzejoļus, kas tapuši laikā no 2001. līdz 2021. gadam. Tās ir divas desmitgades, kas fiksētas dzejā, kurā skan ukraiņu tautas sirdsapziņa, sāpes, ilgas un spēks. Latviešu valodā šos dzejoļus atdzejojuši četri tulkotāji – Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māris Salējs un Māra Poļakova.
Viscaur "Harkivas Dinamo" dzejas rindām jaušama Serhija Žadana jauda. Tā ir enerģija, ar kādu spēj runāt vien lieli talanti un dzejnieki, kuru balsī ieklausās ne tikai vesela nācija, bet arī pasaule. Krājumā atkal un atkal ieskanas autora daiļradei raksturīgie tēli, kas iekrāsojas Ukrainai un karam raksturīgās krāsās – zilajās debesīs atmirdz dzeltenās saulespuķes, bet pelēkbaltajā sniegā – asinssarkanas švīkas. Domājot par atdzejotāju paveikto darbu, jānovērtē visu četru valodas meistaru atdošanās tekstam, ko gribētos saukt par sava veida misiju. Tas ir Serhija Žadana iesāktais darbs, kuru turpina četri latviešu tulkotāji, – savā valodā, bet saglabājot oriģinālbalsī pateikto, atklāto, izstāstīto.
Ievērojot dzejnieka radīto tekstu formu un skanējumu, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova un Māris Salējs pārraksta ukraiņu sirdsapziņas balsi, lai reizi par visām reizēm apstātos karš, meli, ļaunums un tukšums, kas piepilda tos, kas nedzird patiesību.
Serhijs Žadans nežēlo vārdus, tāpat kā viņš nepieļauj ukraiņu žēlošanu un savā dzejā aicina uz rīcību. Tāpēc "Harkivas Dinamo" izskan kā spēka, nevis iznīcības vārdi. Šādā kontekstā krājuma būšana latviešu valodā un latviešu lasītājam vērtējama arī kā mūsu nācijas pašapziņas celšana un pierādījums, ka dzeja, valoda, precīzi un īstajā brīdī izsacīti vārdi var mainīt likteņus, spēj ietekmēt un kalpo ne tikai jušanas, bet arī domāšanas pārmaiņām.
Haso Krulls "Metrs un Dēmetra"
Atdzejojis Guntars Godiņš
(Latvijas Rakstnieku savienība)
Saukts par vienu no spilgtākajiem mūsdienu igauņu literatūras intelektuāļiem, Haso Krulls ir dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, kurš nebaidās eksperimentēt. Viņa darbos atskaņojas postmodernisms, taču vēl spilgtāk tajos lasāma bezbailība un drosme piedāvāt mūsdienu literatūrai jaunas vai, gluži pretēji, sen aizmirstas formas. 2004. gadā Haso Krulls iegūst Baltijas Asamblejas balvu par eposu "Metrs un Dēmetra", kuru 2023. gadā latviski no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš.
"Metrs un Dēmetra" tiek saukts par mūsdienu eposu, un ceļu šī teksta pieradināšanā vērts sākt ar domu par eposa būtību un atbildēm uz dažiem "kāpēc". Kāpēc 21. gadsimta cilvēkam būtu aktuāli radīt un lasīt jau 19. gadsimtā šķietami izzudušu žanru? Kāpēc tas joprojām aktuāls tulkošanai? Haso Krulls uzrakstījis daiļdarbu, kurā apvienoti vairāku pasaules tautu mīti un folkloras elementi. Vēstījums par ūdeni kā postošo varu, pēc kura nāk auglība un augšupeja, skan kā atgādinājums par cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanu un par visa dabiskā neizmērojamo spēku. Ja eposs saucams par tautas pašapziņas cēlāju un literārās varēšanas pierādījumu, tad igauņiem "Metrs un Dēmetra" ir nācis tieši laikā.
Atdzejojot šo darbu latviešu valodā, Guntars Godiņš pierādījis arī latviešu valodas iedarbīgumu, bet sevi kā īstenu valodas meistaru, kuram pa spalvai gan izaicinošā darba forma, gan tā noskaņas un vēstījuma intensitātes precīza pārradīšana.
Haso Krulla eposs "Metrs un Dēmetra" un šī darba tulkojums latviešu valodā pierāda mūsdienu literatūras iespējas nebeidzami meklēt īsto balsi un formu un apgāž pārliecību par 21. gadsimta lasītāja nevarību. Mūsdienu literatūras iespēju lauks nebeidzas pie dzejas, stāstiem vai romāniem, tas plešas plašāk – vislabāk, ja uz nostūriem, par kuriem nespējam pat iedomāties.
Iļja Kaminskis "Kurlā republika"
Atdzejojis Raimonds Ķirķis
("Neputns")
Izdevniecības "Neputns" melnajā sērijā izdotais ukraiņu izcelsmes amerikāņu dzejnieka Iļjas Kaminska dzejas krājums "Kurlā republika", iznācis 2019. gadā, Raimonda Ķirķa atdzejojumā šodien skan īpaši smeldzīgi. Šis ir krājums, kas Iļjam Kaminskim atnesis pasaules slavu, un, kā tā priekšvārdā raksta Raimonds Ķirķis, grāmatas tulkojums tieši šajā laikā var kalpot kā mudinājums domāt par literatūras un pasaules savstarpējiem sakariem.
"Kurlā republika" ir vēstījums par kādu izdomātu ciemu, par tā iedzīvotājiem un okupācijas varu, kas, ienākusi līdz šim mierīgajā teritorijā, cenšas pakļaut ciematnieku prātus, garu un brīvību. Iļjas Kaminska dzejoļi ar īpašu smalkumu ilustrē mūsdienu cilvēka emocijas, kur kopā sadzīvo bailes un pārcilvēcīgs miers, kurlums kā vienīgā pretošanās forma un ass dzirdīgums, ieklausoties pašu sirdspukstos un sirdsapziņā. Raimonda Ķirķa atdzejojumā autora dzejoļi un tajos izstāstītie cilvēkstāsti nezaudē ne vēstījuma smalko precizitāti, ne iekšējo dramaturģiju, un
viscaur krājumam jūtams, cik būtiski tulkotājam bijis saglabāt dzejas poētiskumu un grāmatas viengabalaino stāstu, atklāt katra varoņa būtību un nesamelot par okupācijas varas ietekmi cilvēkos un noslēgtajā teritorijā, kuru tie līdz šim kopuši un lolojuši.
Kurluma un klusuma metafora kalpo kā grāmatas centrālā ass, un Iļja Kaminskis, kurš gandrīz pilnībā zaudējis dzirdi jau kopš četru gadu vecuma, reflektē par to kā par iespējamo spēku, savukārt Raimonds Ķirķis to cieņpilni atdzejojis.
Iļjas Kaminska "Kurlā republika" saucama par mūsdienu klasiku, un tās tulkojums latviešu valodā vērtējams kā gandrīz unikāls vai katrā ziņā neierasts – nav bieži gadījumi, kad latviski tiek atdzejoti krājumi, to autoram vēl dzīvam esot. Iļjas Kaminska laiks ir tieši šodien, jo šeit un tagad viņa dzeja atskaņojas mūsu bailēs, mierina un kādam, iespējams, atver ja ne ausis, tad acis gan.
"Sirreālisms igauņu dzejā"
Atdzejojis Guntars Godiņš
("Neputns")
Dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa radošajā pūrā ir desmitiem tulkojumu un atdzejojumu no igauņu valodas. 2023. gadā ar Guntara Godiņa palīdzību lasītājiem bija iespēja iepazīt Andrusa Kivirehka romāna "Lidojums uz mēnesi" un Haso Krulla eposa "Metrs un Dēmetra" lappuses. Taču īpašu ievērību pelnījusi arī apjomīgā dzejas antoloģija "Sirreālisms igauņu dzejā", kur bez pamatīga pētījuma par igauņu sirreālistiem lasāmi arī Guntara Godiņa atdzejojumi.
Antoloģija sevī apvieno sešu dažādu paaudžu igauņu sirreālistu dzejnieku Ilmara Lābana, Artura Alliksāra, Andresa Ehina, Jāna Malina, Marko Kompusa un Kristjana Haljaka dzejoļus, pirms kuru lasīšanas noteikti vērts iepazīties ar Guntara Godiņa uzrakstīto grāmatas priekšvārdu. Tas atklāj igauņu sirreālisma konceptu vai drīzāk tapšanas, eksistēšanas stāstu, kas sakņojas tautasdziesmās un tajās izmantotajā skanīgajā, rotaļīgajā valodā. Pieņemu – lai atdzejotu to, ko latviešu valodā pārnesis Guntars Godiņš, igauņu valodā jāelpo lieliem malkiem, tajā jādomā un varbūt pat jādzīvo. Aliterācijām un asonansēm bagātajās dzejas rindās, kuru saturu dažbrīd grūti izskaidrot vai saprast racionāli, tulkotājs atradis saķeres punktus ar latviešu valodu un pratis tās pārrakstīt, vienlaikus nezaudējot ne pārsteigumu, ne mulsumu, ne spēles prieku. Igauņu sirreālisti spēlējas ar vārdiem, skaņām, aušīgi un šķietami nevērīgi rindās un pantos apvieno neapvienojamo.
Guntara Godiņa atdzejojumā šie dzejas darbi eleganti turpina lasītāja prāta jaukšanu.
Igauņu sirreālisms vērtējams kā atsevišķs koncepts, kas neatdarina ne franču literatūru, ne 20. gadsimta 20. gadu sirreālistus. Guntara Godiņa ilgi lolotā ideja – iepazīstināt latviešu lasītājus ar igauņu sirreālistiem – nu novērtēta ar nomināciju Latvijas Literatūras gada balvai. Tik meistarīgi tulkotājs pratis sadzirdēt sešu ļoti atšķirīgu igauņu autoru balsis, ko vieno interese par modernismu un vēlme meklēt savādo igauņu valodā.
