Voldemārs Avens (1924–2022) Latvijā vairāk pazīstams kā gleznotājs, tomēr viņš ir arī viens no tiem svešatnes dzejniekiem, kura darbība saistīta ar tā saukto "Elles ķēķi", Ņujorkas latviešu dzejnieku un mākslinieku grupu, kas regulāri pulcējās dzejnieka Linarda Tauna dzīvoklī necilā Manhatanas rietumu rajonā, ko vietējie dēvēja par "Hell’s Kitchen". Starp citiem, pazīstamiem šīs grupas dzejnieki jāmin Gunars Saliņš, Roberts Mūks, Mudīte Austriņa, Baiba Bičole, teikts krājuma pieteikumā.
Grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš par šo dzejas krājumu saka: "Tas ir šī savdabīgā "Elles ķēķa" tradīcijas dzejnieka atskats uz nodzīvotā mūža spilgtākajiem mirkļiem, kas lakoniskās vārsmās dažkārt iegūst līdzības vai alegorijas raksturu. Otra nozīmīga tēma ir precīza novecošanas procesa analīze, kuru autors dokumentē gan ar smeldzi, gan smaidu un ironiju.
Krājuma nosaukumā lasāms gan lūgums nāvei atļaut vēl dažus gadus šaisaulē, gan arī cerība, ka lasītājs atmetīs ikdienas steigu un uzkavēsies grāmatas lappusēs, uzklausot dzejnieka sakāmo."
Voldemārs Avens dzimis 1924. gada 12. janvārī Ziemeros – mežziņa Kārļa Avena un Irmas Avenas (dzim. Janovica) ģimenē. Tēvs bijis mūzikas mīļotājs, vadījis kori un spēlējis vijoli, bet māte – skolotāja, pratusi daudzas valodas un bijusi liela lasītāja. Tēvam pārejot uz darbu tiesu resorā par miertiesnesi, Avenu ģimene pārcēlusies uz Daugavpili, kur Avens ieguvis izglītības pamatus. Ģimnāziju viņš absolvējis Saldū. Iesaukts leģionā un nonācis Vācijā, kur Baltijas universitātē studēja arhitektūru. Pēc izceļošanas uz ASV studējis Ņujorkas Mākslas studentu līgā (1951–1953) un Kolumbijas Universitātē (1953–1958). Strādājis par projektētāju un arhitektu Ņujorkā. Veidojis patstāvīgas gleznu izstādes, darbojies kā grāmatu ilustrators. Arī Latvijā bijušas sarīkotas divas viņa personālizstādes – 1991. un 2009. gadā. Voldemāra Avena māsa ir mākslas zinātniece Eleonora Šturma (1928). 1951. gadā Avens Ņujorkā salaulājās ar topošo mākslas zinātnieci Irēni Zvirbuli, viņu ģimenē piedzima meita Indra un dēls Olivers.
"Pagaidi" ir Avena piektais dzejas krājums, kas seko grāmatām "Caurumi" (Kopenhāgena: Imanta, 1968), "Avis" (Ņūtona: LaRas Grāmatu klubs, 1989), "Piezvanīšu parīt" (Rīga: Nordik, 2002) un "Dalīti uz divi" (kopotajā izdevumā "Avena dzejoļi", Rīga: Mansards, 2011). Voldemārs Avens saņēmis Kārļa Goppera fonda balvu (1976) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda prēmiju (1978).
Grāmatas "Pagaidi" dizainere ir Anna Aizsilniece. Grāmatas noformējumā viņa izmantojusi Voldemāra Avena skices un darbus, kas atlasīti sadarbībā ar viņa meitu Indru Avena un dēlu Oliveru Avenu.
Voldemāram Avenam, tāpat kā dzejniekiem Gunaram Saliņam (1924–2010) un Mudītei Austriņai (1924–1991), šis ir 100. jubilejas gads, tāpēc maijā Latvijā notiek "Elles ķēķim" veltīts kultūras festivāls. Tajā iekļauta konference, diskusijas un pasākumi dzejnieku dzimtajās vietās.
Voldemāra Avena krājuma "Pagaidi" atvēršana notiks 17. maijā konferences "Gunars Saliņš un Elles ķēķis" ietvaros, kuru organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Konferences sākums pulksten 10.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet pulksten 18.00 konferencei sekos apaļā galda diskusija "Elles ķēķa otrā paaudze", kas norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā. "Elles ķēķa" dalībnieku bērni stāstīs atmiņas par savu vecāku literārajām un mākslinieciskajām aktivitātēm. Vakara noslēgumā – Voldemāra Avena dzejoļu krājuma "Pagaidi" atvēršana, kurā piedalīsies autora meita Indra Avena un grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš.
