Rakstnieka jaunākā grāmata veltīta pazudušiem kaķiem. Ne tikai pazudušiem, arī atrastiem, turklāt ne tikai kaķiem. Jānis Joņevs stāsta: "Šinšilla un sesks, un kaut kāds eksotisks plēsējputns. Bet nu, jā, nospiedošs vairākums ir kaķu, kas kaut ko izskaidro par viņu dabu. Jā, laikam jāpasaka, kas tā par grāmatu vispār ir!"
Sarunas biedrs skaidro: tas nav romāns un tas pat nav stāsts. Šajā grāmatā vispār ir ļoti maz paša Joņeva rakstītu tekstu, šoreiz viņš dodot vārdu citiem: "Tas ir tāds mans hobijs dažus gadus, ka man iepatikās šie sludinājumi, kas ir uz ielām redzami, kur meklē kādu pazudušu dzīvnieciņu. Es sāku tos vākt nofotografējot. Vienu brīdi savācu diezgan brangu kolekciju, vēlējos padalīties ar cilvēkiem. Viena daļa ir [publicēta], tur nav visi. Brīžiem es pievienoju savu komentāru."
Pie paraduma pētīt uzrakstus uz māju sienām un stabiem Jānis Joņevs ticis, savulaik strādājot reklāmas aģentūrā. Dzīvniekiem veltītos sludinājumus rakstnieks vācis vismaz piecus gadus – sākumā tikai nejauši, bet pamazām arvien aktīvāk, iesaistot draugus un paplašinot ģeogrāfiju. Tāpat kā dokumentālajā detektīvromānā "Decembris", kas iznāca pagājušogad, viņš padziļināti pētījis "svešos" tekstus. Ja "Decembrī" tās bija publikācijas 90. gadu presē, kur analizēta mistisku slepkavību sērija Rīgā, tad "kaķu grāmatā" – līdzcilvēku palīgā saucieni, meklējot aizklīdušus mājdzīvniekus vai arī īstos saimniekus noklīdušiem dzīvniekiem. Ko šajos sludinājumos licies būtiski pateikt? Kā katrs autors veidojis formas lakonismu? Joņevs lasa: "Te ir ļoti mīļš man sludinājums: "Kaķis, melns ar baltu vēderu, zaļas acis, saucas Mika. Taču uz vārdu neatsaucas." Tāda ļoti noderīga informācija!"
Grāmatā iekļuvis Ventspils rakstnieku mājas kaķis Vatsons, un arī kaķis, kas pirms dažiem gadiem pazuda gāzes sprādziena laikā Pārdaugavā. Turpat – viņu sugasbrālis no Avotu ielas, kam veltīti vairāki sludinājumi, jo tas pazuda atkārtoti.
Joņevs sludinājumus arī klasificējis, piemēram, "Minimālisma" sludinājumos ir tikai suņa foto un telefona numurs.
Autors skaidro: "Jā, tā ir pati pirmā [grāmatas] nodaļa, kur ir tie ļoti minimālistiski izpildītie sludinājumi. Tad ir nodaļa "Klasika". Te es esmu aprakstījis – šāds ir klasiski veidots sludinājums. Parasti vertikāls, ar fotogrāfiju, apraksts, kur izcelts vārds "pazudis"."
Rakstnieks fotografējot arī dokumentējis, kā izlīmētie sludinājumi iekļaujas pilsētas ainavā, kādi priekšmeti tiem blakus iegadījušies.
Interesanta nodaļa ir "Kampaņa". Joņevs turpina: "Parasti jau tas sludinājums netiek vienā eksemplārā nolikts, tos izvieto visur, rīkojas tiešām kampaņveidīgi. Vislielāko kampaņu izsekoja un samedīja grāmatas mākslinieks Mareks Hofmanis. Viņš arī sāka meklēt. Te ir tāda maza Berlīnes kampaņa, trīs. Tas ir Boloņā visās malās. Jā, 95% gadījumu tie ir kaķi."
Kāda ir lielākā atlīdzība, kas manīta, par pazudušā dzīvnieka nogādāšanu saimniekam? Joņevs atklāj: "Šī ir vienīgā nodaļa, kur nedominē kaķi. Jo lielākas atlīdzības, jo mazāk tur kaķīšu. Par kaķi lielākais ir 200 eiro. Te jau 500 eiro par sunīti, 750 par papagaili, 1000 par suni."
Cik dzīvnieku atkal satika savus saimniekus, Joņevs nav izpētījis, jo tāds nav bijis mērķis. Taču viņš secina, ka sludinājumu kolekcija tikpat labi stāsta ne tikai par kaķiem, bet arī par cilvēkiem.
Kā viņš ar šiem novērojumiem atļāvās vērsties pie "Neputna", kas ir mākslas grāmatu apgāds? Autors stāsta: "Es nevarēju iedomāties neko citu. Nezinu, vai es izklausījos ļoti pārliecinošs – nevar teikt, ka tā ir mākslas grāmata, arī literatūras grāmata tā nav. Īpatnēja kolekcija ar dažiem komentāriem."
Izdevniecības "Neputns" galvenais redaktors Raimonds Ķirķis, kas ir arī grāmatas "Pazudis" literārais redaktors, stāsta, ka diskusijas, vai šo vākumu vajag izdot grāmatā, bijušas ļoti īsas: "Bija skaidrs, ka to vajag publicēt – tieši Joņeva asredzības dēļ. Jebkurš varētu safotografēt šos dzīvnieku sludinājumus, bet Joņevs kā labs prozaiķis ir spējīgs no tā izveidot naratīvu, stāstu, kas brīžiem ir ārkārtīgi skumjš, bet brīžiem ļoti dzīvespriecīgs. Šeit mēs redzam Joņeva spējas, kas citos darbos nebūtu īstenojušās."
Katrs sludinājums dzīvo savu dzīvi, bet, salikti kopā, tie patiešām veido īpatnu stāstu par cilvēku attiecībām ar "mazajiem brāļiem". Grāmata noslēdzas ar vārdiem: "Paldies, un nepazūdam!"
