Kultūras rondo

Lauras Veļas izstāde - pārdomas par deportāciju ietekmi uz mūsdienu sabiedrību

Kultūras rondo

Izzinām skaņuplašu tirgus galvenās tendences 20.gs. 20.–30.gados Latvijā

Jaunā dzejniece Līva Marta Roze iepazīstina ar savu debijas krājumu "Struktūra"

No mušas līdz zemeslodei. Dzejniece Līva Marta Roze iepazīstina ar debijas krājumu «Struktūra»

Dzejnieces Līvas Martas Rozes debijas krājumā "Struktūra" lasāmi dzejoļi, kas tapuši pēdējo septiņu gadu laikā. Par dzejoļu atlasi jaunā dzejniece sarunā "Kultūras Rondo" teic, ka "ir dzejoļi, kurus rakstot uzreiz ir skaidrs, ka tie ir kaut kas labs, ir dzejoļi, par kuriem skaidrs – tie ir slikti, bet jāuzraksta tāpat, – un ir dzejoļi, kuri pirmajā mirklī nešķiet pārliecinoši, taču, dodot tiem laiku un distanci, izrādās, ka tie ir diezgan okei". 

Līva Marta Roze šobrīd studē Latvijas Kultūras akadēmijā, Kultūras un mākslas studiju programmas pēdējā gadā, pirms tā ir pabeigusi bioloģijas bakalaura programmu Latvijas Universitātē. Dzejoļu rakstīšana viņai kļuvusi par nopietnāku nodarbi laikā, kad no meža vidus, kur rakstniece uzaugusi, viņa pārcēlās uz studijām Rīgā.

Nozīmīgu lomu tajā spēlējusi dalība Jauno autoru seminārā, kur viņa pirmo reizi savu dzeju nolasījusi plašākas auditorijas priekšā. 

Jaunā dzejniece atzīst, ka, lai arī dzīve Rīgā nogurdina, un pieprasa regulāru došanos atpakaļ uz saviem laukiem un mežu sakārtot prātu, pilsētas murdoņa un iespaidu birums ir tas, kas stimulē rakstīšanu. Savus dzejoļu pirmuzmetumus visbiežāk viņai sanāk veikt telefonā, braukājot ar sabiedrisko transportu – tā ir vieta, kur visbiežāk viņai prātā ienākot piepešas idejas. Tālākais darbs ar tekstiem gan vienmēr notiek pie datora. 

Līva Marta Roze, "Stuktūra"
Līva Marta Roze, "Stuktūra"

Lai izvērtētu, vai dzejolis ir pabeigts, viņa sākumā tos nolasa skaļi pašai sev – tādā veidā izķerot liekos, mazos vārdus, saprotot, kurās rindiņās nepieciešama cita vārdu secība.

Savukārt lasīšana publiskos pasākumos dod iespēju dzirdēt savu darbu it kā caur auditorijas ausīm, tā saprotot, vai darbs "strādā". 

Viņas debijas krājuma "Struktūra", kas izdots filozofijas žurnāla "Punctum" paspārnē, nosaukums radies darba procesā ar tā redaktori, rakstnieci Ingu Gaili. Roze stāsta: "Strādājot pie manuskripta, es savus dzejoļus sakārtoju pa mapēm – katram dzīves periodam ir atsevišķa mape. Gatavojot manuskriptu, lai zinātu, kuras mapes caurskatītas, es pa vidu manuskriptam liku mapju nosaukumus. Inga sākumā nodomāja, ka tie ir potenciālie nosaukumi, bet, kad paskaidroju, ka tie ir mapju nosaukumi, viņa noteica, ka es gan esmu ļoti strukturēta. Tad viņa ierosināja, ka tāds arī varētu būt krājuma nosaukums. Pie tā mēs arī palikām".

Krājuma beigās Līva Marta arī norādījusi atsauces no darbiem, kas kalpojuši par iedvesmas avotu dzejoļu rakstīšanā. Tas viņai šķiet pareizi, jo, nebūtu šo konkrēto darbu, nebūtu arī tapuši viņas dzejoļi. 

Krājums nu ticis izvirzīts arī Ojāra Vācieša literārajai prēmijai dzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti