Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana

Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija.

Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks. 

Līdztekus rakstniecībai Kana pievērsusies arī mākslai un mūzikai, kas labi redzams visā viņas literārajā daiļradē, vērtēja Nobela prēmijas komitejas priekšsēdētājs Anderss Olsons.

Kana savu karjeru sāka 1993. gadā, publicējot vairākus dzejoļus žurnālā "Literatūra un sabiedrība". Prozā viņa debitēja 1995. gadā ar īso stāstu krājumu "Josu mīlestība", kam drīz pēc tam sekoja vairāki citi prozas darbi – gan romāni, gan stāsti. 

Kanas nozīmīgākais starptautiskais izrāviens bija romāns "Veģetāriete", kas sarakstīts trijās daļās. Daiļdarbā aprakstītas vardarbīgās sekas, kas rodas, kad tā galvenā varone atsakās pakļauties pārtikas uzņemšanas normām.

2016. gadā Kana kļuva par pirmo dienvidkorejiešu rakstnieci, kura par šo romānu saņēma prestižo Bukera starptautisko balvu.

Pērn Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem. Autors nereti tiek dēvēts par norvēģu mūsdienu drāmas "jauno Ibsenu". Fose ir sarakstījis aptuveni 40 lugas, un viņa darbi mūsdienās ir vieni no biežāk iestudētajiem pasaulē.

Šogad Nobela prēmiju medicīnā pirmdien ieguva Masačūsetsas Universitātes profesors Viktors Ambross un Hārvarda Medicīnas skolas ģenētikas profesors Gērijs Ruvkuns par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti.

Savukārt prestižo balvu fizikā otrdien piešķīra Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem.

Bet trešdien Nobela prēmiju ķīmijā saņēma trīs cilvēki – Deivids Beikers par proteīnu skaitļošanas dizainu, kā arī zinātnieku tandēms Demiss Hasabiss un Džons Džampers par proteīnu struktūras prognozēšanu.

Nobela prēmiju literatūrā piešķir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija Stokholmā, Zviedrijā. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (ap 970 000 eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.

Piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds, bet Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 14. oktobrī.