Kultūras ziņas

Dž. Dž. Džilindžera izrāde "Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta"

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Pie lasītājiem nonāk 1752. gadā rakstīta autobiogrāfija

Dienasgaismu ierauga 1752. gadā Rīgā rakstīta mācītāja Blaufūsa autobiogrāfija

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi pirmā latviešu valodā sacerētā vēstures apcerējuma "Vidzemes stāsti" autora Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) 1752. gadā Rīgā rakstītu autobiogrāfiju.

Izdevuma "Dzīvesgājums" atvēršanas svētki notiks 19. martā pulksten 16.00 LNB "Retumu pasaules" telpā, 5. stāvā, informēja bibliotēkā. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfija ir gan personisks un subjektīvs, gan arī pārlaicīgi uztverams teksts par cilvēka attiecībām ar Dievu un savas sūtības meklējumiem pasaulē. Blaufūss ir trāpīgs dzimtās Tīringenes, Halles un Vidzemes apstākļu un cilvēku vērotājs. Pēc studijām tolaik ļoti pieprasītajā Halles universitātē, kurā tika kopta garīgās un sociālās pārveides ideja – Halles piētisms –, Blaufūss tika nosūtīts darbā uz Vidzemi. Darbodamies Vidzemes draudzēs un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā, viņš kļuva par Hernhūtes brāļu draudzes atbalstītāju Rīgas latviešu un vācu amatnieku vidē. Pret brāļu draudzi Krievijas impērijā vērstajā izmeklēšanas procesā viņam bija jāstājas tiesas priekšā. Šai laikā pārdzīvotais iedragāja viņa veselību, arī autobiogrāfijas lappusēs liekot pievērsties medicīnas tematikai. Frīdrihs Bernhards Blaufūss uztverams kā Vidzemes Augustīns, kurš cīnās ar paša un ārējo apstākļu radītiem šķēršļiem garīgās pilnveides procesā, teikts grāmatas aprakstā.

Autobiogrāfijas manuskripts vairākus gadsimtus glabājies Unitātes arhīvā Hernhūtē.

Manuskriptu izdošanai sagatavojusi un no vācu valodas tulkojusi LNB vadošā pētniece Beata Paškevica sadarbībā ar Halles piētisma pētniecības centra vadītāju prof. Holgeru Caunšteku (Holger Zaunstöck) un pētnieku Tomasu Grīnevaldu (Thomas Grünewald). 

Beata Paškevica izdevumā izveidojusi Blaufūsa literārās darbības pārskatu. Izrādās, ka viņa devums Latvijas kultūrvēsturei ir apjomīgāks, nekā bijis zināms iepriekš. Izdevums lasāms divās valodās – vācu un latviešu, to papildina ilustrācijas.

Kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš recenzijā par izdevumu raksta: "Disciplinēts mūsu laikmeta zinātniskums tajā apvienojas ar vēsturiski dvēselisku palielināmo stiklu. Mēs sastopamies ar pasauli, kas apgāž veselu virkni priekšstatu, kurus uzskatām par pašsaprotamiem."

Izdevuma recenzenti ir Māra Grudule, Jānis Šiliņš un Jānis Krēsliņš, dizainere Inese Hofmane, teksta redaktori Sigita Kušnere un Arturs Hansons.

Pasākumā fragmentus no Frīdriha Bernharda Blaufūsa "Dzīvesgājuma" lasīs Rodrigo Struka (Latvijas Kultūras akadēmija). 

Finansiālie atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojuma un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekts "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (VPP-IZM-2018/1-0022), Latvijas Republikas Kultūras ministrija pasākumu programma "Latviešu grāmatai 500".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti