"Tas ir kā eksperimentālajā kino, kad attēls rāda vienu, bet audio skan it kā nesaistīts materiāls. Tev patīk šādas filmas, jo brīžiem jūties tuvāk pirms 10 gadiem piedzīvotajam, nekā tam, kas notika pagājušajā vasarā. Un reizēm tuvāk tam, kas, iespējams, nekad nenotiks," ar ievadvārdiem grāmatas "Cilvēki ir kā pankūkas" autore Marija Luīze Meļķe sagatavo lasītāju pieredzei. Pieredzei, ar kuru katram jātiek galā pašam.
Grāmatas pieredzei, kas nav ierobežota, uztverama ne tikai kā literārs teksts, bet arī saistībā ar vizuālo vēstījumu.
"Pankūka ir kaut kas silts un labs, vienlaikus ar ļoti ierobežotu izturību. Un man šķiet, tas ir ļoti atbilstošs tēls, caur ko runāt par to, kāds ir cilvēks. Tas vienojošais caurviju motīvs ir domāšana par vājumu. Padomāt par sevi ne tikai kā kādu uzdevumu izpildītāju.. Ka tā dzīve ir mērāma ne tikai produktivitātē, bet arī kaut kādās tajās bedrēs, kas varbūt ir pa vidu."
Lai gan Meļķe ir iekļāvusi autobiogrāfiskus elementus, viņa vienlaikus nevēlas risināt savas pieredzes, bet dot telpu kādam citam atnākt un padomāt par sevi. Noskaņoties meditatīvam procesam.
"Es negribu nobaidīt, ka tas būs ļoti tāds drūms vai nopietns darbs, tā arī noteikti nav. Tur ir liela spēlēšanās, un es esmu vēlējusies izveidot telpu, kurā cilvēks var tiešām ar sevi satikties – ka tā ir patīkama satikšanās," teic autore.
Biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja un grāmatas izdevēja Antonija Skopa norāda: "Ja mums gribas mazliet klusumu, mazliet mazāk informācijas, mazliet mazāk ekrānu un dažādu uzmanības novērsēju, tad šī grāmata ir tāda, kas palīdz varbūt koncentrēties tajā, kas notiek ar tevi. Manuprāt, tā ir ļoti pieejama grāmata visiem, cits jautājums ir – cik cilvēki ir ieinteresēti apstāties un pabūt ar sevi."
Grāmatas atklāšana plānota 28. septembrī Kaņepes Kultūras centrā ar pankūkām, siltām un trauslām kā cilvēki.
