Gerda Sinkēviča televīzijā nostrādāja vairāk nekā 35 gadus. Viņas dzidro balsi un izkopto valodu ievēroja tad un atceras vēl arvien.
Aiz skaistā televīzijas ekrāna priekškara Gerda bija sirsnīga, šerpa, asa, ar stingru mugurkaulu un pašcieņu. Grāmatas autore Anta Rugāte skaidro, ka grāmata tapusi lēnām, apkopojot faktus, iezīmējot vēsturisko kontekstu un uzklausot citu līdzcilvēku stāstus. Kodolīgi atbildot, par ko ir grāmata, Rugāte saka – par spožu zvaigzni, kas staroja laikā, kad bija daudz tumsas: "Viņa bija tā zvaigzne vai smaile, pēc kuras varēju tiekties. Skaudrs stāsts par bezgala skaistu un talantīgu latvieti ar lībiešu saknēm, kuras mūžs bija tikpat skaudrs, cik skaists."
Leģendārā televīzijas personība Jānis Dimants stāsta, ka bijis Gerdas priekšnieks. Dažkārt gan nevis Gerda klausīja priekšnieku, bet otrādi. Viņš atzīst, ka Gerda mācēja pateikti priekšniekam – nē, es tā nedarīšu, un viņš viņu ļoti respektējis: "Tur bija ko klausīties. Vienreiz bija tā, ka mēs sākām kaut tā vaļīgāk runāt, un viņa man rāda [uz augšu], ka tur kaut kas griežas. Signalizē, lai tik vaļīgi nerunāju par tādām politiskām lietām, kad sākām aprunāt augstus priekšniekus."
Autore skaidro, ka grāmata rakstīta tiem, kuri vēlas lasīt stāstu. Izsekot dzīves notikumiem, daļu no kuriem izdzīvo katrs, daļu – kuru izdzīvoja tikai Gerda. Mūsu Gerda.
