Līdzās kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem un citām rudens veltēm Kuldīgas tirgū arī kāda neparastāka prece – dzeja jeb, pareizāk sakot, nolasīts dzejolis. Viss, kas jāizdara, uz mirkli jāpiestāj un jāpaklausās. Kāds atmet ar roku, kāds iet ar līkumu, bet kāds dzejai tomēr ļaujas.
"Tikai veco laiku, moderna dzeja man nepieiet, dzejā var izteikt visu, jo dzeja ir vispārinājums," komentē sastaptā kuldīdzniece Ingrīda Paegle.
"Atklāti sakot, esmu paslinks šai jautājumā, man liela autoritāte ir Imants Ziedonis, Rainis. Tur pāris vārdi, un saliekas viss," teic kuldīdznieks Agris Ozols.
Šogad Dzejas svētki Kuldīgā rīkoti ar moto – dzeja pienāk tuvāk. Tuvāk cilvēkiem, kur tie pulcējas visvairāk. Tāpēc dzeja skanēja ne tikai tirgū, bet arī Kuldīgas apdzīvotākā daudzdzīvokļu māju masīva ieskauta.
"Mēs centāmies radīt, tā teikt, oriģinālu produktu, kas varbūt izsistu ārā no ierastā, kā mēs gan lasām dzeju, gan kā uztveram un būt sasniedzamai tepat," skaidro Kuldīgas kultūras centra producente Ance Priede-Viļumsone.
Kādā vietā varēja baudīt dzeju mūzikas pavadībā, savukārt citā atlika vien no plaukta izvēlēties kādu grāmatu un dzejoli, to nolasīt un tikt pie kokteiļa.
Un dzeja nedzīvo tikai grāmatā – tā skan dziesmās; repa meistari aicināja ielūkoties arī viņu darba aizkulisēs, kā tikt pie teksta, bet kādā citā punktā pašiem radīt dzeju palīdzēja mākslīgais intelekts.
Dzejas dienas aizsākās 1965. gadā, atzīmējot Raiņa simto dzimšanas dienu. Tradīcija pārdzīvojusi dažādus laikus, un septembrī joprojām daudzviet skan dzeja, meklējot arī citādākas izpausmes formas, lai cilvēkus uzrunātu un pienāktu tuvāk.
