"Apmeklētājs var iejusties Rīgas pirmā iespiedēja kurpēs un pamēģināt salikt tādu grāmatas dekoratīvu elementu kā vinjete. Šādā veidā mēs arī izaicinām apmeklētāju paskatīties, cik daudz pacietības pietiek pamēģināt salikt kādu no vinjetēm," par izstādes "Teksts mūs neinteresē" iespējām stāsta tās kuratore Ineta Vaivode.
Šādi interaktīvi elementi, Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna grāmatas, kā arī citi tipogrāfiski elementi ir skatāmi izstādē, kuru 17. janvārī atklāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Te ir viss par grāmatu, taču ekspozīcijas nosaukums ievieš būtisku paskaidrojumu – "Teksts mūs neinteresē".
"Izstādes vizuālā identitāte tiek veidota kā savdabīga spēle ar apmeklētāju, tā ir veidota 80. gadu arkādu spēļu stilistikā, un daļēji tas uzdevums ir provocēt apmeklētāju un izaicināt viņu. Tāpēc arī teksts mūs neinteresē. Mēs mēģinām šī pirmā iespiedēja stāstu apvienot ar grāmatas materialitāti, ietērpjot to tādā apmeklētājiem vieglā un saprotamā formātā," teic Vaivode.
Ar šo izstādi Latvijas Nacionālā bibliotēka sper vēl vienu soli tuvāk nākamgad gaidāmajai pirmās iespiestās latviešu grāmatas piecsimtgadei. Gaidot šo notikumu, bibliotēka arī šogad turpina tā ietvaros uzsākto pasākumu ciklu. Tāpat šogad gaidāmas vairākas konferences, piemēram, atzīmējot Imanuela Kanta trīssimtgadi, būs arī Johanam Gotfrīdam Herderam veltīta diskusija, gaidāmas grāmatu atvēršanas un tematiskas izstādes.
"Šogad un nākamgad mēs īpaši pievērsīsimies jautājumiem, kāda ir grāmatas materialitāte šodienā, kāda ir lasīšanas paradumu situācija šodien, kāda ir arī grāmatas nākotne, kā transformējās teksta lasīšana, kā mainās teksta piedzīvošanas aspekti, sākot dominēt arī audiovizuālajam saturam, un kā tas ietekmē šo visu un grāmatas nākotni," atzīmē LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.
Turpinās arī digitālās bibliotēkas paplašināšanās, kurā ir nepilni četri miljoni kultūras mantojuma digitālo vienību no vairāk nekā 600 muzejiem, arhīviem un citiem partneriem. Tiek veidotas programmas un pasākumi lasītprasmes veicināšanai, jo Latvijā joprojām netrūkst pamatskolēnu, kuriem tā ir problēma. Tāpat šo gadu Nacionālā bibliotēka uzsāk ar jaunu piecgades attīstības stratēģiju. Pirms desmit gadiem tā bija jaunās ēkas apgūšana, tad uzmanības centrā bija krājums. Tagad prioritāte ir cilvēks.
"Kas ir mūsu lasītājs, bet varbūt arī, kas ir nelasītājs un kāpēc viņš ir nelasītājs, un kā viņu dabūt pie mums, un kā panākt to, ka LNB apmeklējums, vienalga, vai tas ir fiziski klātienē vai virtuāli, kļūst par paradumu zināšanu ceļā," izaicinājumu iezīmē LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.
Savā 105. dzimšanas dienā Nacionālā bibliotēka atzīmē arī jaunās ēkas desmitgadi, kuras arhitektam Gunāram Birkertam nākamgad apritēs simts. Par godu šīm jubilejām arī plānota virkne arhitektūras tēmai veltītu pasākumu.
