Ģimenes sāga
"Sveika, skaistulīt!" ir Annas Napolitano kopumā ceturtais romāns, izdots pagājušajā gadā, un šobrīd pēc tā motīviem top arī "Netflix" seriāls.
Tā ir ģimenes sāga, kuras notikumi sākas 1960. gadā un noslēdzas gandrīz 50 gadus vēlāk – 2008.gadā. Centrā ir Čikāgā dzīvojoša itāļu katoļu ģimene, tajā ir četras meitas, kuras visas vieno ļoti ciešas saiknes, līdz divas māsas iemīlas vienā un tajā pašā vīrietī, kā rezultātā ciešās saiknes uz daudziem gadiem izirst, bet romāna beigās tomēr notiek cerīgs pavērsiens, kas ir kā apsolījums, ka agrākie ievainojumi tiks dziedināti.
Tas ir ļoti kodolīgs sižeta atstāsts, bet grāmatai ir tuvu pie 500 lappušu, kas nozīmē, ka dažādu sižeta virāžu ir ļoti daudz, arī negaidītu un pārsteidzošu, kā jau ikvienas ģimenes un arī ikviena cilvēka dzīvē. Galvenie jautājumi, par ko grāmata liek aizdomāties ir, cik milzīga ir vecāku un ģimenes loma cilvēka dzīvē. Vienlaicīgi arī, cik dažādi mēs esam, pat ja augam pilnīgi vienādos apstākļos, un cik svarīgi ir šo katra unikālo būtību respektēt un nemēģināt otru pārveidot un lauzt, jo tas tas ved tikai un vienīgi uz strupceļu.
Arī romānā četras māsas – katra ir ļoti atšķirīga. Viņas aug mīlošā ģimenē, bet modelis ir tāds, ka māte ir visa noteicēja, praktiķe, ar saviem stingriem uzskatiem, kas ir pareizi, kas ne, bet tēvs ir vairāk dzejnieks un sapņotājs, kam patīk citēt Volta Vitmena dzeju un kurš dziļāk par māti spēj saprast katras savas meitas dziļāko būtību un dvēseli. Tieši tēvam arī pieder šis teiciens – sveika, skaistulīt! – kas likts grāmatas nosaukumā. Viņš tā bieži mēdz uzrunāt gan savu sievu, gan savas meitas.
Sieva gan no sava vīra Čārlija ir gaidījusi ko citu, viņa uzskata, ka ir apprecējusies ar neveiksminieku, bet, kad Čārlijs negaidīti nomirst, ģimenei ļoti grūti pārvarēt šo zaudējumu, jo ļoti pietrūkst tēva mīļuma, sirsnīgās un patiesās mīlestības, un ģimenē iestājas grūti aizpildāms tukšums.
Viss vēl vairāk samežģās, kad no vecākās meitas Džūlijas pēkšņi aiziet viņas vīrs Viljams. Džūlija visu savu ģimenes dzīvi jau tik skaisti un secīgi izplānojusi, kā viņi abi kāps pa karjeras kāpnēm, kādā mājā dzīvos, viņiem tikko piedzimis bērns. Bet Viljams, kurš kopā ar Džūliju šķitis laimīgs, negaidīti aiziet, atsakās arī no sava bērna, un šim dīvainajam solim arī izrādās iemesli meklējami Viljama ģimenē viņa agrā bērnībā. Viljams no sievas to rūpīgi slēpis, bet vienā brīdī viņš vairs nespēj tikt galā ar briesmīgo tumsu, kas kopš bērnības mājo viņa dvēselē un gandrīz arī viņu pilnībā pazudina. Un tad viņa dzīvē ienāk Džūlijas māsa Silvija. Un romānā līdz ar to arī galvenais tā konflikts. Tas lai paliek lasītāju ziņā, bet Viljama līnija, viņa bērnības traumu iemesli man nedaudz atgādināja Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" problemātiku.
Maldi trīskāršā apmērā
Savukārt par otru grāmatu – Frīdas Makfadenas trilleri "Mājkalpotājas noslēpums" – tad tās sižeta līnija kādā brīdī man atsauca atmiņā Šarlotes Brontē romānu "Džeina Eira". Bet tikai vienā aspektā, proti, kad romāna galvenā varone Millija sāk strādāt par mājkalpotāju ļoti dārgajā un smalkajā Gariku ģimenes penthausa dzīvoklī. Viņai ļoti aizdomīgi šķiet tas, ka ar viņu kontaktējas tikai Duglass Gariks, kurš ļauj iet visur, tikai ne guļamistabā. Taču Millija ir pārliecināta, ka tajā kāds ir, jo dažreiz dzird no turienes klusas raudas un vienreiz netīrajā veļā uz sieviešu naktskrekla ierauga asins traipus.
Vienā brīdī Millija neiztur un tomēr ver neatļautās durvis, un redzētais viņu pamatīgi šokē un viņa nolemj rīkoties. Ja par jebkuru trilleri var teikt, ka beigās viss izrādās pilnīgi citādi, nekā lasītājs varējis iedomāties, tad šajā grāmatā lasītājs tiek maldināts vismaz trīskāršā apmērā, un absolūti nekas nav tā, kā sākotnēji ir šķitis.
