Pirmajā brīdī var šķist, ka tā ir bērnu grāmata, bet patiesībā tā nav – stāstus var lasīt diasporas latvieši, mazākumtautību pārstāvji, seniori un citi, kuriem uztvert valodu, iespējams, ir grūtāk. Sev interesantu stāstu atradīs ikviena vecuma lasītājs – sola grāmatas veidotāji.
Mērķis – lai katrs var izlasīt kvalitatīvus un jēgpilnus stāstus sev pieejamā un saprotamā valodā.
"Visbiežāk viņu mašīna brauc pa grants ceļiem. Tikai vienā īsā ceļa posmā ir asfalts. Mašīnai vasarās vienmēr ir aizvērti logi. Tas tāpēc, lai iekšā netiek putekļi. Pie mašīnas stūres sēž Nikolajs. Visi gan viņu sauc par Koļu."
Vienkārša, ar īsiem teikumiem, viegli uztverama un skaidra valoda. Tādi ir pieci jaunākie stāsti. Tie pagājušajā gadā bija iesniegti Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras konkursā "Viegli lasīt". Tie ir gan izdomāti stāsti, gan patiesi dzīves gadījumi. Viens no tiem ir rakstnieces Lauras Vinogradovas piedzīvotais bērnībā. Viņas darbā "Autoveikals" galvenie varoņi ir pensionāri. Viņi braukā pa novadu un no mašīnas pārdod pārtiku. Vinogradova atzīst – uzrakstīt tekstu vieglajā valodā patiesībā ir grūti: "Man būtībā tas bija, kā mācīties rakstīt pilnīgi jaunā valodā. Man nācās pilnīgi no nulles apgūt jaunu valodu, iemācīties izteikties bez zemtekstiem, ne tik poētiski, rakstīt bez palīgteikumiem, kas varbūt izklausās ļoti viegli, bet, ja to patiešām dara, tas ir ārkārtīgi grūti. Un, jā, es teiktu, ka man ir vēl vienas valodas zināšanas, kurā rakstīt."
Autore uzskata – šī latviešu valodā pirmā daiļliteratūras grāmata vieglajā valodā lasītājiem palīdzēs iekļauties sabiedrībā: "Nereti esmu dzirdējusi, ka vieglā valoda it kā noplicinot literāro valodu un ka varbūt nevajag to attīstīt, jo tagad jau visi nelasītāji lasīs vieglajā valodā, bet es noteikti tam nepiekrītu.
Tas bagātina mūsu valodu. Jo ir lielāks cilvēku skaits, kuriem ir iespējas lasīt, jo tā valoda ir dzīvāka."
Grāmatas veidotāji iedvesmu smēlušies no Ziemeļeiropas valstīm. Piemēram, Somijā vieglajā valodā ir izdotas ap 500 grāmatas, bet Zviedrijā publicē 300 grāmatu gadā – saka grāmatas redaktore un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Velga Polinska: "Vieglajā valodā ir ļoti daudz mērķauditoriju. Stāsti vieglajā valodā primāri ir domāti tiem lasītājiem, kas mācās valodu, vai tiem lasītājiem, kam valoda vairs nav gluži dzimtā valoda jeb [stāsti domāti] mantotās valodas lietotājiem. Ļoti bieži mēs arī saskaramies ar to, ka, aizbraucot kaut kur un sākot mācīties jaunu valodu, viens no ieteikumiem ir – aizej, paņem bērnu grāmatas, palasi, jo tur viss ir saprotams. Tad, lūk, mūsu mērķis bija radīt grāmatu, kas nav bērnu grāmata, bet kas ļauj apgūt valodu un iegūt šīs zināšanas par valodu. Tas galvenokārt. Šī gan nav vispār pirmā grāmata vieglajā latviešu valodā, taču tā ir pirmā grāmata ar oriģinālstāstiem un pirmā grāmata, ko lasītājs varēs brīvi iegādāties grāmatnīcās."
Grāmatas veidotāji apņemas izdot grāmatu sēriju, kurā būs apkopoti arī citu autoru darbi no pērnā konkursa. To plānots rīkot arī nākamajā gadā. Polinska cer, ka tādā veidā vieglās valodas stāstu daiļdarbu niša uzplauks arī Latvijā.
