Grāmata tapusi pēc ilgākas klusēšanas autores dzīvē – pēc 25 ļoti intensīvi nostrādātiem gadiem viņai bija šāds klusēšanas laiks aptuveni gada garumā. Tagad viņa atgriežas, pati neslēpj, ka tā ir brīnumaina atgriešanās, par ko viņa ir ļoti pateicīga Dievam un daudziem mīlošiem cilvēkiem. Bet – kā viņa atzina grāmatas atvēršanā – kā rakstniecei šāda klusēšana bijusi arī ļoti vērtīga, jo klusumā var būtiskas lietas daudz dziļāk aptvert un saprast. Tieši klusumā paveras iespēja apjaust sevi šajā Dieva radītajā pasaulē.
Par ko tad vēsta Noras Ikstenas jaunā grāmata? Tas ir stāsts par mūsdienu puisi vārdā Jona, kurš dzīvo kādā pilsētā okeāna krastā, strādā par kurjeru un izvadā klientiem ēdienu. Taču ne mazāk svarīgs ir otrs grāmatas personāžs Zilais valis, kurš dzīvo okeāna plašumos un kura balsi, kas skan kā maigs vakara zvans, dažkārt Jonam izdodas dzirdēt.
Šie Jonas un Zilā vaļa stāsti rit it kā paralēli, bet kaut kādā ziņā viens ar otru visu laiku krustojas, un kādā brīdī viņi abi patiešām arī satiekas un notiek neticams piedzīvojums, kas maina viņu abu dzīves.
Lai arī Jona ir it kā pavisam parasts 21. gadsimta cilvēks, kura dzīve rit starp darbu un mājām un kuram ik pa laikam gadās arī kāds miesisks prieciņš, viņa vārds "Jona" vedina domāt arī par saiknēm ar Bībeles tēlu, un šādas saiknes patiešām arī ir.
Proti, arī šis Jona iekļūst lielā pārbaudījumā, no kura cilvēka spēkiem izglābties nav iespējams, bet, būdams visdziļākajā tumsā, arī šis Jona atceras par Dievu, un Dievs uzklausa viņa lūgšanu un brīnumaini izglābj viņu.
Romānā kopumā ir visai daudz atsauču uz Svētajiem Rakstiem, kas sapludinātas ar romāna notikumiem, kas savukārt, kā jau minēju, risinās tieši mūsdienu pasaulē.
Tie ir pēdējo trīs gadu notikumi, kas sakrīt gan ar Covid-19 pandēmijas laiku, gan karu Ukrainā.
Lai arī romāna darbība notiek nosacītā pilsētā okeāna krastā, arī tur var just kara elpu, jo pilsētā mitinās no kara atbēgušo cilvēku kopiena, un Jonam ar vienu no bēgļu meitenēm ir romantiskas attiecības. Savā ziņā viņa arī ir iemesls, lai Jonas dzīvē notiktu liktenīgais pavērsiens.
Romānam ir daudzi slāņi, es pieļauju, ka katrs lasītājs to izlasīs nedaudz citādāk.
Man tas lasījās kā stāsts par pasauli, kas šobrīd ir sašķobījusies kā greizā spogulī, jo cilvēki savas alkatības dēļ to grib saraut gluži vai lupatu lēveros.
Bet tai pašā laikā – arī kā stāsts par dzīves un dzīvības milzīgo vērtību, par ko mēs ikdienā bieži vien aizmirstam un uztveram kā pašsaprotamu. Arī par to, cik svarīgi ir būt vērīgam un nepalaist garām nevienu skaisto un vērtīgo dzīves brīdi. Cik svarīgi priecāties par tā sauktajām mazajām dzīves lietām, pateikties par tām, dalīties savā priekā ar citiem un prieku vairot.
Interesanti, ka autore romānā ļoti dažādi izmanto vārdu "jōna". Tas nav tikai galvenā varoņa vārds, tas ir arī lietvārds, kas apzīmē dažādas parādības un apziņas stāvokļus. Piemēram, ir tukšuma jōna, bet ir arī labestības un prieka jōna, un ir pat tāds jēdziens kā "jōnas joņi".
