"Katrīnas karš", kas vēsta par kādas meitenes, talantīgas jaunas fotogrāfes likteni Francijā Otrā pasaules kara laikā, turpina izdevumu virkni, ko izdevniecība "Liels un mazs" aizsāka ar grāmatām "Sibīrijas haiku" un "Kinderlande". Tie ir Eiropas vēstures stāsti, kas veidoti komiksa žanrā.
"Katrīnas kara" galvenās varones prototips ir rakstnieces Žilijas Bijē māte, Parīzes meitene Rašele Koena, kura kara sākumā nonāca leģendārā, progresīvā pedagoģiskā iestādē – Sevras Bērnu mājā. Nacistu okupētajā Francijā ebreju meitene ir apdraudēta, vispirms viņai ir jāpieņem svešs vārds – Katrīna Kolēna, drīz vien nākas arī pamest Sevras Bērnu māju un tajā iegūtos draugus. Katrīnas skolotāji ir Pretošanās kustības dalībnieki. Viņi sazinās ar Bērnu atbalsta tīklu, un Katrīna uzsāk garu ceļu, uz laiku apmetoties dažādās Francijas vietās: katoļu klostera pansijā, pie zemniekiem lauku mājās, bāreņu namā un visbeidzot pie partizāniem. Līdz pat kara beigām meitene palīdz gādāt par partizānu iztiku grupas vadītāja sievas saimniecībā. Beidzot viņa atgriežas atbrīvotajā Parīzē, sastop draugus un skolotājus, taču viņas vecāki ir gājuši bojā.
Īpaša nozīme stāstā ir Katrīnas fotokamerai. Meitene aizrāvusies ar fotografēšanu un attēlos fiksē visu apkārt redzamo, veido portretus: "Man patīk skatīties uz pasauli caur skatu meklētāju. Ar vienu klikšķi apturēt laiku." Drosmīgā skolotāja viņu pavada ceļā ar vārdiem: "Ej, skaties uz pasauli ar mākslinieces, ar Bērnu Republikas pilsones acīm. Neko nepazaudē. Kad karš būs beidzies, mums būs vajadzīgas šīs liecības. Tāpat kā man, arī tev ir sava misija." Šo misiju Katrīna ir izpildījusi – pēckara Parīzē viņa spēj parādīt spēcīgu, emocionālu fotoizstādi.
Katrīnas dramatiskais izdzīvošanas stāsts vienlaikus attēlo arī jaunas meitenes pieaugšanu, jo viņai sarežģītos, bīstamos apstākļos ir jāatbild sev uz būtiskajiem jautājumiem par savu identitāti, jūtām un jāiepazīst pirmā mīlestība.
Šis dokumentālais vēstures stāsts var paplašināt jauniešu izpratni par Otro pasaules karu un holokaustu, kas skāra visu Eiropu, par cilvēku izvēlēm un rīcību šādās smagās situācijās. Izdevniecība vēlas Latvijas sabiedrībā veidot labāku izpratni par komiksa jeb attēlu stāsta sniegtajām plašajām iespējām nopietnu, sarežģītu tēmu atspoguļošanā. Katrīnas stāsts ir arī iespēja mūsdienu vidē, kurā ik mirkli tiek uzņemti miljoniem attēlu, runāt ar jauniešiem par fotogrāfijas iespējām, vizuālo valodu un sociālo atbildību.
Tulkotāja Gita Grīnberga studējusi vācu filoloģiju Latvijas Universitātē un Rostokas Universitātē, bet franču valodu un literatūru Mišela Monteņa Universitātē Bordo. Atdzejojusi Šarla Bodlēra un Artura Rembo darbus, par Rembo dzejas izlasi 2006. gadā saņēmusi Dzejas dienu balvu. Latviskojusi Žorža Pereka, Annas Gavaldas, Margeritas Jursenāras u.c. rakstnieku prozu, Kloda Pontī un Kitijas Krauzeres bērnu grāmatas, tulko gan latviešu klasiķus, gan mūsdienu autorus franču valodā.
Komiksa vizuālo adaptāciju latviešu izdevumam veidojis grāmatu dizainers Ivs Zenne.
Grāmatas "Katrīnas karš" izdošana ir daļa no izdevniecības īstenotā projekta "Bērnu Eiropa", kas saņēmis atbalstu Eiropas Savienības programmā "Radošā Eiropa". Šī projekta laikā latviešu valodā tiks tulkotas un izdotas 15 grāmatas.
Grāmatas izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Radošā Eiropa", Valsts kultūrkapitāla fonds un Francijas institūts.
