Grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele" šogad 33 izdevēji pieteikuši 94 grāmatas. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados, taču žūrija iesniegtos darbus vērtē kā kvalitatīvus.
"Mēs grāmatnīcās cilvēkus redzam, un arī konkursam bija ļoti, ļoti kvalitatīvs piedāvājums, un tas priecē. Rakstītāju ir daudz, ir arī jaunas vēsmas, un jauni vārdi parādījušies arī grāmatu dizainā, par ko mums liels prieks. No otras puses, šoreiz ir mazāk izdevēju, kas ir iesnieguši darbus konkursam. Un to es skaidroju ar ekonomisko situāciju valstī, jo, man šķiet, ka mazāk ir tieši tādu izdevēju, kas laiku pa laikam izdod grāmatas vai izdod grāmatu kā vienreizēju projektu. Papīra krīze, par laimi, nozari neietekmēja tik būtiski, kā mums bija bažas, ka tas varētu būt, un šobrīd papīra cenas ir stabilizējušās. Līdz ar to teikt, ka no materiāliem faktoriem būtu kāds apdraudējums, to šobrīd nevaram," pastāstīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
"Uzreiz var uzteikt kopējo iespaidu – ir ļoti augsts poligrāfiskais līmenis, ir labi mākslinieki un grāmatu izpildījums. Par ko gribētos runāt – par ļoti sarežģīti un grūti veidojamām mākslas grāmatām, kas ir arī mākslas pētījumi, kas ir mums arī šogad, kā redzams nominantu klāstā, mākslas pētījumu grāmatas izkonkurēja fotogrāmatas," norādīja "Zelta ābeles" žūrijas locekle, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
"Mani priecē tas, ka tiešām ir ļoti liela daudzveidība, un man kā cilvēkam, kas ikdienā strādā ar grāmatām un pats taisa grāmatas – gan dizainu, gan ilustrācijas – interesanti redzēt, kādi ir tie dažādie risinājumi. Un priecē tas, ka līmenis ir kopumā ļoti augsts. Bija grūti, diezgan smagi veikt šo atlasi, izvēlēties nominantus, jo, protams, mums ir lieliskais [Aleksejs] Muraško, kuram ir daudz nomināciju, kurš vienmēr strādā līmenī, bet var redzēt, ka ir daudz citu mākslinieku, arī jaunie mākslinieki, kas cenšas meklēt visādus risinājumus," sacīja "Zelta ābeles" žūrijas priekšsēdētāja, māksliniece Elīna Brasliņa.
Grāmatu mākslas konkurss Latvijā notiek jau 31. reizi. Tā pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu kopdarbu un kā augstvērtīgu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Grāmatas vizuālais ietērps vienmēr atspoguļo arī sava laika māksliniecisko izpratni un uzrāda jaunas tendences.
"Mans mīļais lauciņš ir bērnu grāmatu ilustrācija, kurai bija ļoti daudz pretendentu, un atkal bija ļoti smagi atlasīt tos, kas tiks saulītē. Jaunie bērnu grāmatu mākslinieki, kas ir ļoti daudzi no Rūtas Briedes skolotajiem ilustratoriem. Viena grāmata, ko es vēlos izcelt atsevišķi, ir Ukrainas bērnu stāstu vizualizācijas komiksu veidā. Tās ir studentu veidotās ilustrācijas. Ir ienākusi jauna paaudze.
Es redzu atgriešanos vai pat pieturēšanos pie analogajiem materiāliem, joprojām cieņā ir akrila krāsas, ir krāsu zīmuļi, akvarelis.
Ja pavērojam, ko mēs esam atlasījuši, tad tās tiešām ir šīs analogās tehnikas, kas mums simpatizē. Tas digitālais ir aukstāks, atsvešinošāks, un tur ir tā riktīgi jāmāk. Tā kā tās vecās vērtības atgriežas ik pa laikam un paliek," norādīja Brasliņa.
"Kopumā pagājušais gads ir iezīmējies ar brīnišķīgo faktu, ka divas latviešu mākslinieces bija Boloņas ilustrāciju izstādes finālā un katalogā. Un vienai no šīm māksliniecēm pēc tam pat piedāvāja piedalīties konkursā par šīgada Boloņas identitāti. Tas ir milzīgs sasniegums latviešu grāmatu mākslai," uzsvēra Punka.
"Par grāmatu vākiem runājot, tas šobrīd īpaši prozas grāmatām ir sarežģīti. Vēl viena lieta, par ko man ir ļoti žēl, es to redzu kā lasītāju auditorijas zaudēšanu padsmitnieku vidē tāpēc, ka iztrūkst jauniešu grāmatu. (..) Grāmatu māksla vispār saturiski jauniešiem šobrīd ir tukšā niša, kur vajadzētu vairāk piedomāt un attīstīties. Tas būtu tas, uz ko varētu vairāk strādāt, vai tulkojot literatūru vai radot tepat Latvijā tieši saturu tiem jauniešiem, kas nav tie grāmatu tārpi, bet kuri labprāt palasa tādu grāmatu, kuru viņiem ir kārdinājums paņemt rokās un paturēt sev blakus, un ar ko viņi varētu lepoties. Un savu draugu lokā līdzīgi kā tīmekļu sociālo tīklu saites viņi tāpat varētu justies vienoti caur grāmatu vai teātra izrādi, kas ir tieši viņu vecumam vai domāšanai vienojoša," pauda Dzalbe.
"Reizēm daļa no nominētajām grāmatām ir tik mazā tirāžā un vienreizēji izdevumi, ka viņi tirdzniecībā neparādās un līdz ar to plašākai publikai nav tik pieejami, kā gribētos dizaina konkursa nominantus parādīt. Bet šoreiz ir tā, ka grāmatnīca ir tā vieta, kur jūs pilnīgi noteikti jau rīt varat doties un apskatīt nominētās grāmatas," sacīja Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Skaistāko grāmatu apbalvošanas ceremonija notiks 4. aprīlī, kad tiks paziņoti uzvarētāji septiņās nominācijas un pasniegta arī gada mākslinieka balva.
