Igauņu rakstnieks Contra ir viens no nedaudzajiem kaimiņvalsts rakstniekiem, kas mūsu grāmatnīcu plauktus bagātina ar citādu literatūru. Patiešām citādu, jo igauņu un lietuviešu rakstnieku darbi atšķiras no latviešu. Tieši par to Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā "Tintnīca" aizvadīta saruna "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra".
"Diezgan sarežģīti ir izvēlēties fragmentu no [Mārjas] Kangro grāmatas "Stikla bērns", jo viņa runā par to, kā grūtniecības laikā viņa zaudē bērniņu, jo viņš ir slims. Mēs par šādām tēmām nerunājam. Mēs nerunājam, mēs neatbildam uz jautājumu, kurš uzvarēs. Šo jautājumu uzdod igauņu rakstnieks bērniem. Mēs tagad to esam latviskojuši un arī parādījuši ukraiņu valodā," sacīja Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāve Liega Piešiņa.
Latviešu literāti esot introverti, lietuviešiem raksturīgs maģiskais reālisms, bet igauņiem – neomītisms un humors.
"Kā man ir teikuši tulkotāji, kas ar to strādā, – es meklēju tādu tekstu, kādu latviešu valodā nav, lai papildinātu latviešu valodu. Tā aprite notiek un apmaiņa; kā lavīna no kalna velsies un kļūs lielāka," sacīja rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Grāmatu izdevēji atzina, ka Latvijā pie šīs lavīnas tulkotāji strādā krietni ražīgāk nekā kaimiņvalstīs. Pērn Lietuvā ir iznākušas astoņas latviešu autoru grāmatas, bet Igaunijā tikai sešas.
"Protams, igauņu valodā tulkotās latviešu literatūras ir mazāk, nekā Latvijā ir tulkotā igauņu literatūra. Mēs esam tulkojuši gan romānus, gan dzeju, gan bērnu literatūru ļoti, ļoti daudz. Igauņiem proza un bērnu literatūra ir ļoti spēcīga," norādīja rakstniece, izdevniecības "Pētergailis" vadītāja Inguna Cepīte.
Kaut arī diskusijas mērķis bija meklēt atšķirīgo trīs valstu literatūrā, netieši saruna norādīja arī uz vienojošo – reģiona unikalitāti kopējā Eiropas grāmatniecības vidē.
"Mēs kā reģions esam pietiekami stiprs, varētu būt pietiekami interesants, ja vien Eiropā kopumā vairotos interese ne tikai par bestselleriem, bet arī par labu, normālu literatūru, kas piemīt, piemēram, bulgāriem vai ungāriem. Tas mūžīgais stāsts – vai es kā pircējs grāmatnīcā izvēlos bulgāru rakstnieku, kuru es nepazīstu, vai Denu Braunu. Tas ir tas, kas mums ir jāpārvar," sacīja Jundze.
Sarunu par to, "kā latvieši neraksta", Rakstniecības un mūzikas muzejs rīko, atzīmējot Lietuvas un Igaunijas svētkus – Neatkarības dienu. Lietuvā tā tika nosvinēta 16. februārī, bet Igaunijā tiks atzīmēta 24. februārī.
