Pirms 10 gadiem savā 80. jubilejā datorzinātņu profesors Imants Freibergs izdeva dainu izlasi "Laima, mūža licējiņa", ko veltīja dzīvesbiedrei Vairai Vīķei-Freibergai.
Šogad savukārt nākusi klajā viņas velte vīram 90. jubilejā, un tā ir grāmata "Dzejas struktūras loģika un poētika latviešu dainās". Grāmata ir kopsavilkums eksprezidentes mūža veikumam dainu izpētē.
Vīram viņa to velta gan kā allaž viņas lielajam atbalstītājam visās lietās, gan arī īpaši izceļot viņa celmlauža lomu mūsu dainu digitalizācijā.
Proti, Imants Freibergs bija pirmais, kas jau pagājušā gadsimta 60. gados, tolaik dzīvojot Kanādā, tālredzīgi rosināja dainas pārcelt digitālā formātā, būdams pārliecināts par šī formāta lielo potenciālu nākotnē.
Tolaik datori gan izskatījās un funkcionēja ļoti atšķirīgi no šodienas. Tās bija milzīgas, neveiklas iekārtas, kurās datu ievadei izmantoja perfokartes un kuras bija domātas tikai skaitļu apstrādāšanai. Imants Freibergs izstrādāja speciālas programmas, lai varētu ievadīt iekārtās arī latviešu vārdus. Kā tas viss notika pirms aptuveni gadiem 60 – atceras Vaira Vīķe-Freiberga: "30 mašīnas vienā tādā telpā, un troksnis, klaboņa no viņām bija tāda, ka gandrīz bungādiņas sāka asiņot. Tā kā karalaukā. Tas sākums tiešām bija smags. Bet rezultāts ir brīnišķīgs, jo tagad ikviens savā klēpja datorā vai varbūt arī telefonā var tām dainām piekļūt."
Sākotnēji daļa tautiešu ideju par dainu datorizēšanu uzņēma ar lielu pretestību, stāsta Vaira Vīķe-Freiberga: "Kad es pirmo reizi vienā "2x2" nometnē ieminējos par šo ideju, tas bija aptuveni 1966. gadā, tad Brastiņa kungs, dievturības dibinātāja brālis un tā laika Dievturu dižvadonis Amerikā, vispirms teica – šausmas, jūs tautas dvēseli iebarosiet dzelžainai mašīnai žokļos, tā to aprīs, un viņa pazudīs. Tā ka tur vesela epopeja un vesels stāsts par to vien. Un par to vien Imants ir pelnījis, ka es veltu viņam šo grāmatu."
Grāmatā apkopots Vairas Vīķes-Freibergas mūža veikums dainu uzbūves un poētikas izpētē. Angļu valodā grāmata ir tādēļ, lai tā uzrunātu pēc iespējas plašāku akadēmisko auditoriju, turpina Vaira Vīķe-Freiberga: "Es domāju Latvijā tiem, kas par dainām interesējas, kas tās pēta un kas starptautiskā apritē stāsta par tām, viena otra šīs grāmatas ideja varētu būt noderīga.
Bet angļu valoda ir kļuvusi par saziņas līdzekli lielai pasaules daļai, un man ir cerības, ka kāds, kas veic pētījumus varbūt par pilnīgi citu mutvārdu tradīciju kādā citā pasaules malā, viņš var atsaukties arī uz tām atziņām, ko es esmu izveidojusi, strādājot ar latvju dainām."
Grāmatas nozīmību apliecina Latvijas Universitātes profesora Valda Muktupāvela teiktais: "Šī grāmata angļu valodā ir tik ļoti gaidīta! Aizvakar es jau varēju ieteikt "Erasmus" studentu grupai, ka tūlīt būs. Mēs ar viņiem tieši runājām par šo tematu, un tad es varēju priecīgi paziņot, ka šī grāmata tūlīt būs."
Arī Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Grīnvalde uzsver izdevuma vērtību: "Par latviešu folkloru un tieši par tautasdziesmām kā mūsu vecāko, lielāko un patiešām latvisko žanru ir liela starptautiska interese, un pēdējos gados nav bijis nemaz tik daudz pētījumu par latviešu tautasdziesmām angliski. Tas būtu par maz teikt paldies Vairai Vīķei-Freibergai, ka viņa starptautiski dara pieejamu mūsu mantojumu un komentē dainu uzbūvi, loģiku, poētiku."
Šonedēļ eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Ameriku un Kanādu, kur saņems veselu birumu nozīmīgu balvu. To vidū ir bezpeļņas nevalstiskās organizācijas "Vital Voices" balva, "Women World Leaders" balva, kā arī ASV Nacionālās ārpolitikas komitejas Hansa Morgentaua balva, kas savulaik piešķirta arī tādiem ievērojamiem amerikāņu valstsvīriem kā Henrijs Kisindžers un Kolins Pauels. Kanādā viņai savukārt piešķirts Kanādas ordenis.
