Ar ko zīmīgs bijis šis gads bērnu literatūrā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Jāņa Baltvilka balvas projekta vadītāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova un žūrijas locekles: literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, ilustratore Gita Treice un organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Vērtētas tika 67 grāmatas
"Žūrija to vēl nezina, bet tā šogad strādāja daudz vairāk nekā pagājušogad, jo pagājušogad mums bija jāizvērtē 46 grāmatas no 10 izdevniecībām un 10 debitanti bija, bet šogad 67 [grāmatas]. Tā ir laba ziņa, jo tās visas ir tādā kvalitātē, ka bija jau izturējušas pirmreizējo sietu. Turklāt arī 12 debitanti – tomēr laikam tāds kāpums ir vērojams," stāstīja Jāņa Baltvilka balvas projekta vadītāja Silvija Tretjakova.
Baltvilka balvai ir konkrēti kritēriji, kas gadu no gada ļauj saskatīt svarīgākos aspektus, vērtējot daudzās un dažādās grāmatas.
Tie ir, piemēram, svaigums un novatorisms; prasme redzēt pasauli no bērna skatpunkta; spēja rosināt bērna zinātkāri un radošo iztēli; mākslinieciskās un estētiskās kultūras savdabība.
"Svarīga lieta ir arī tuvība Jāņa Baltvilka tradīcijai un garam – drosmīga valodas spēle, gudrs dabas vērojums. Man īpaši svarīgs likās arī estētiski jūtīgs pasaules redzējums, kas, manuprāt, viņam gan kā dzejniekam, gan kā putnu vērotājam [piemita]. Man ļoti tuvs ir šis kritērijs un punkts, un es mēģināju to saskatīt, un šajā reizē ļoti veiksmīgi sakrita gan saskatīt, gan izcelt to," atklāja žūrijas locekle Gita Treice.
Grāmatas kā mākslas darbi
Bērnu literatūras grāmatas ir īpašas ar to, ka lielu nozīmi tajās spēlē ne tikai teksts jeb stāsts, ko tās atklāj mazajiem lasītājiem, bet arī to formāts – vizuālais noformējums un ilustrācijas.
"Šī gada izdevumi ļāva apjaust, ka ir fantastiskas ilustrācijas grāmatām. Latvijas mākslinieki iet uz priekšu, un viņi ir fantastiski grāmatu ilustratori.
Varbūt ne gluži katra grāmata, bet ļoti daudzas no tām ir kā tādi mākslas darbi, kuros teksts un attēls viens otru papildina," pauda žūrijas locekle Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Ilustratore Treice atzina, ka, saņemot uzaicinājumu būt šī gada Baltvilka balvas žūrijā, uzreiz nojautusi, ka darbs būs sarežģīts, bet tad, kad visas grāmatas ieraudzījusi vienkopus, sapratusi, ka tas būs gandrīz vai neiespējami.
"Man būtu par katru grāmatu, gandrīz par katru, ļoti daudz ko teikt. Skaidrs, ka balvu ir par maz, un nominācijas ir par šauru. Par maz ir cildinātas grāmatas, kuras būtu vērts novērtēt un īstenībā katram ieraudzīt," pauda Treice.
Viņa norādīja, ka būtu nepieciešamas papildu nominācijas grāmatu mākslā, jo ilustrācijas mazuļu grāmatās un ilustrācijas jauniešu literatūrā ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs un nesalīdzināms.
Trūkst piedāvājuma pusaudžiem
Daukste-Silasproģe atzina, ka viņas pieredze ar bērnu un jauniešu grāmatām lielākoties ir saistīta ar pašas meitu, kura nu jau ir sasniegusi to vecuma grupu, kurai ir diezgan grūti atrast atbilstošu lasāmvielu.
"Domājot par šo gadu, es secināju, cik daudz burvīgu grāmatu ir tieši mazajiem un jaunākā vecuma lasītāju grupai, bet man šķiet, domājot par savu meitu, kurai ir gandrīz 15, tā ir tā grupa, kurai pietrūkst grāmatu, ko lasīt.
Tad mēs varam novērot, un daudzi vecāki to pamana, ka arī, piemēram, mana meita dodas uz grāmatu veikalu un pērk grāmatas angļu valodā. Diemžēl tā tas ir," atzina žūrijas locekle Inguna Daukste-Silasproģe.
Protams, tas būtiski attīsta jauniešu angļu valodas prasmes, kas mūsdienās ir liels ieguvums, taču tas liecina arī par to, ka literatūra latviešu valodā šo vecuma grupu neuzrunā vai tās vienkārši nav pietiekami daudz.
"Tad, kad ir jāizvēlas, ko lasīt vasarā, ir samērā grūti. Meita man jautā padomu, un reizēm man šī padoma nemaz nav. Tas ir tāds mans novērojums," pauda Daukste-Silasproģe.
Tretjakova piekrita, ka, lai attīstītu jauniešu un pusaudžu literatūru, iespējams, arī šajā kategorijā vajadzētu atsevišķu nomināciju.
Dāviniet grāmatas!
Ņemot vērā, ka grāmatas kopumā, bet it sevišķi bērniem domātā literatūra, var būt diezgan dārgs prieks, pēdējos gados bibliotēkās palielinās pieprasījums pēc bērnu literatūras.
"Patiešām – mazu bērnu grāmatas un vispār bērnu grāmatas ir ekskluzīva lieta.
Tās ir dārgas, jo tur ir ilustrācijas, kvalitatīvs papīrs, dažāda formāta iesējumi, dubultā atveramas lapaspuses un tā tālāk. Tas viss to sadārdzina. Tāpēc jaunie vecāki ir patiešām atklājuši bibliotēku kā tādu burvīgu oāzi," stāstīja Tretjakova.
Iespējams, šī iemesla dēļ Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasītava vienmēr ir pilna ar mazajiem lasītājiem un viņu vecākiem. Vienlaikus skaidrs, ka pašiem mazākajiem, kuriem grāmatu vēl nepieciešams nogaršot un pakošļāt un kuru rociņas ne vienmēr ir tīras, bibliotēkas pakalpojumi, iespējams, nebūs piemēroti.
"Daļa vecāku atzīmē, ka viņiem ir bail no bibliotēkas ņemt tās mazās grāmatiņas, ka tik bērns tās nesakošļā, jo līdz zināmam vecumam viņi tiešām košļā visu. Ir tāda atbildība pret grāmatām, un tas ir pozitīvi, ka grāmata vecākiem ir vērtība joprojām," pauda Akmentiņa-Smildziņa.
Līdz ar to viņa aicināja jauno vecāku draugus un ģimenes locekļus dāvināt viņu bērniem grāmatas. Par spīti dažādiem aizspriedumiem, grāmatas mūsdienās joprojām ir laba dāvana.
"Es teiktu, ka īpaši no mazām dienām, pavisam mazuļiem – dāviniet viņiem grāmatas!
Pusaudzim ir grūti uzdāvināt, jo tu nezini arī to gaumi, par ko viņš interesējas, cik daudz lasa, vai vispār lasa un tā tālāk, bet savukārt tādiem maziem, ja sāk jau no zīdaiņa vecuma dāvināt, tas ir noderīgi un svarīgi. Tas būtu ļoti vērtīgi, ka dāvinātu grāmatas, jo tās ir dārgas, un tā ir vērtība," norādīja Akmentiņa-Smildziņa.
