Lai septembris krāsojas košās krāsās, bet mūsu grāmatplauktus aizņem katram no mums tieši šobrīd vissvarīgākā literatūra. Šajā izlasē vien maza daļa no tās.
Personiski stāsti
Emīlija Ratakovska "Mans ķermenis"
No angļu valodas tulkojusi Sintija Zariņa
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Ķermenis un tā pieņemšana ir viens no sevis meklēšanas un atrašanas atslēgas vienumiem. Taču amerikāņu modele, aktrise, uzņēmēja Emīlija Ratakovska savā grāmatā "Mans ķermenis" neraksta par sevis pieņemšanu. Tas drīzāk ir stāsts par sievietes ķermeņa tēlu sabiedrībā, par prasībām un noliegumu, ko gandrīz katru dienu piedzīvo ikviena no mums. Kā gan saprast sevi pasaulē, kurā ir tik daudz seksualizācijas, vainas, stereotipu un noteikumu par to, kā sievietei jāizskatās, jāuzvedas un jājūtas? Emīlija Ratakovska raksta savu stāstu un piemēru, kas iedvesmojis sievietes viscaur pasaulei. Tas ir atmaskojošs un godīgs vēstījums, arī drosmīgs un iedvesmojošs, jo mudina pieņemt un sajust sevi.
Emīlijas Ratakovskas autobiogrāfija "Mans ķermenis" ir sievietes atgādinājums sievietei dzīvot ķermenī, kas nav tikai prece, bet, pirmkārt, identitāte.
Lelde Jauja "Pārēšanās ābece"
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Latviešu autore Lelde Jauja romānā "Pārēšanās ābece" turpina ķermeņa pieņemšanas tēmu un risina sievietes un ēdiena attiecības. Taču romāns nav ierobežots dzimtēs un dzimumos – ēšanas traucējumi pazīstami arī vīriešiem, un autorei visai asprātīgā, bet emocionāli iedarbīgā veidā izdevies iedziļināties šīs mūsdienās tik ļoti izplatītās problēmas daudzajos aspektos. Ēšana kā sevis mierināšana, kā samīļošana, apskaušana, pažēlošana, ēdiens kā sabiedrotais un ienaidnieks, bet kaut kur pa vidu tukšu konfekšu papīriņu kaudzītei arī cilvēks, kas apmulsis un pazudis. Soli pa solim vai "Pārēšanās ābeces" gadījumā – burtu pa burtiņam, autore izstaigā ēšanas traucējumu līkločus līdz nonāk galapunktā, kas nozīmē vien ceļa turpinājumu un sevis pieņemšanu, kas nekad nebeidzas.
Var vien apbrīnot Leldes Jaujas prasmi par tik smagu un nopietnu tēmu rakstīt salīdzinoši viegli, pat asprātīgi. "Pārēšanās ābece" nemoralizē, neiedzen bailes, bet drīzāk ļauj identificēt sajust problēmu un varbūt pat uzsākt ceļu tās atrisināšanai.
Māra Upmane-Holšteine "Piezīmes uz šaubu malām"
Izdevējs – "Astro Music"
Šaubas ir cilvēka dzīves dzinējspēks – tās dzen uz priekšu, jo liek domāt un pārvērtēt visu, kas esam un neesam, bet reizēm tās apstādina un liek vienkārši klausīties. Grupas "Astro’n’out" mūziķes un solistes Māras Upmanes-Holšteines ļoti personiskais stāsts grāmatā "Piezīmes uz šaubu malām" ir šī rudens emocionālākais piedzīvojums lappusēs. Tik godīgi runāt par visu, kas piedzīvots un justs, spēj vien ļoti stiprs cilvēks, kas par sevi vairs nešaubās vai šaubas atstājis vien kā sēklu brīžiem, kas izaicina. Grāmata ir stāsts par mūziku, par ģimeni un skumjiem, melniem brīžiem. Taču Māras Upmanes-Holšteines rakstītais visvairāk uzrunās tos, kas joprojām meklē sevi. "Piezīmes uz šaubu malām" apliecina, ka kaut kur mūsos tā patiesība jau ir, vajag vien sadzirdēt.
Skaista un arī lasītāja dvēseli atkailinoša grāmata, kura vislabāk "skanēs" līdz ar Māras mūziku fonā.
Deivs Grols "Stāstnieks"
No angļu valodas tulkojusi Eva Veita
Izdevējs – izdevniecība "Helios"
Ja jūs jelkad esat piedzīvojuši to nerimstošo prieka un aizgrābtības sajūtu no apziņas vien, ka esat īstajā vietā un darāt kaut ko, kas jums tiešām, tiešām patīk, tad apmēram varat nojaust šīs grāmatas noskaņu. Ar Deiva Grola mīlestību pret rokmūziku ir piesūkusies ikviena šīs grāmatas lappuse. Tās ir sajūsmas, lepnuma, aizkustinājuma un arī cieņas pilnas un stāsta par mūziķa drūmākajām dienām, skarbākajiem un neticamākajiem piedzīvojumiem uz un aiz skatuves, par augšupeju un panākumiem, kas varētu apžilbināt ikvienu. Taču Deivs Grols paliek nemainīgi pazemīgs, vienmēr smaidošs un mutīgs stāstnieks, kas, šķiet, ikvienu savas dzīves dienu prastu izstāstīt kā vislieliskāko piedzīvojumu.
Ceļš līdz sevis pieņemšanai, atrašanai un saprašanai var būt arī rokmūzikas pavadīts, taču tikpat ļoti mulsinošs, baiļu un nepārliecinātības pilns. Deivs Grols atzīstas savās vājībās, kas ir daļa no viņa personības, bet nebaidās tās pāraugt, lai sasniegtu vairāk.
Zane Krēsliņa "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi"
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Latviešu autores Zanes Krēsliņas rakstītais romānā "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi" būs pazīstams daudzām jo daudzām sievietēm. Maldīšanās sevī, sevis meklēšana laulībā, kas nesniedz gaidīto, attiecības ar ķermeni un mūžam kritizējošo prātu – romāns ir mūsdienu sievietes skumju dziesma, tik pazīstama un izdzīvota. Romāna centrālā varone Lilija dodas sevis meklējumos uz Franciju, kur iepazīst to kruasānu un stiprās kafijas zemi, kas ir vairāk un plašāk par Parīzi un Eifeļa torni. Vienlaikus Lilija iepazīst un beidzot sadzird arī pati sevi. Neļaujieties maldināšanai – Zanes Krēsliņas ļoti personiskais stāsts nav tikai romāns par bulciņām, kafiju un mīlestību. Šī grāmata liek līdzpārdzīvot un rosina nezaudēt cerības sava patiesā kodola meklēšanā.
"Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi", kā vēsta romāna pēcvārds, ir stāsts, kurā daudz autores personiskā pārdzīvojuma, un tieši tas šim piešķir to dzirksti, kas ļauj grāmatai noticēt un varbūt pat saredzēt arī daļiņu sevis.
Stāsti daiļliteratūrā
Dace Rukšāne "Krieva āda"
Izdevējs – "Dienas Grāmata"
Arī latviešu autores Daces Rukšānes romānā "Krieva āda" ieskanas sevis meklējumu nots. Tiesa gan atrast un patiesi sajust sevi laikā, kad visapkārt valda maldi un meli, ir īpaši izaicinoši un grūti. Izaugt padomju laika tumšākajos gados, redzēt, kā iznīcināt spēj gan klusēšana, gan vārdi, bet arvien tiekties pēc patiesības un īstas mīlestības – šķiet, tikai aiz laika nogriežņa apjaušam, cik emocionāli izaicinošs un iznīcinošs bija romāna aprakstītais laiks. Tā ir Padomju Latvija 50. līdz 60. gados, kas šokē ar pazemojumu un slogu būt paklausīgam pilsonim nezināmai un nesaprotamai varai. Taču kaut kur šajos maldos un bailēs ir arī cilvēks un mīlestība – neatļauta, aprunāta, ar baltu aci noskatīta, bet tāda, kas patiesības kodolam pieskaras vissiltāk.
Romāns "Krieva āda" ir laikmeta un attiecīgā laika cilvēka portretējums. Tā ir grāmata par sievietēm laikā, kurā par sievišķību nerunā, bet sajust to ir vitāli nepieciešams.
Leons Briedis "Vilcene un atraitnis"
Izdevējs – "Dienas Grāmata"
Ļoti personiskais, bet vienlaikus poētiskais latviešu dzejnieka Leona Brieža romāns "Vilcene un atraitnis" ir stāsts par vīrieša dzīvi pēc sievas nāves. Patvēries Rumānijas kalnos, romāna galvenais varonis slēpjas no dzīves, sāpēm un ikdienas, kurā viss atgādina par zaudējumu. Šajā stāstā liela nozīme ir dabas klātbūtnei, un vilcenes tēls te iemieso visu dabisko un mežonīgo, bet arī skumjo un vientulības pilno. Kā čalojošā Karpatu upē var gremdēties arī autora valodā, kas bagātīgi un spilgti apraksta gan dabā novēroto, gan cilvēkā sajusto. Romāns vēstī par dzīvi un sevis atkal sajušanu pēc liela un dzīves ritējumu mainoša zaudējuma, un tā ir dziesma klusai vientulībai, kas cilvēkam patiesībā neizturama.
Leona Brieža "Vilcene un atraitnis" ir romāns labas literatūras un skaistas valodas cienītājiem un tiem, kas alkst noticēt gaismai tumsā. Arī tajā tumsā, kas plešas pašu dziļumos.
Džefrijs Jūdžinidess "Midlseksa"
No angļu valodas tulkojusi Valda Melgalve
Izdevējs – "Valters un Rapa"
Džefrija Jūdžinidesa dzimtas sāga "Midlseksa" ir apjomīgs un iespaidīgs romāns par tēmu, kas šobrīd aktuālo diskusiju kontekstā joprojām ir neērta un nepopulāra. Romāna centrālais tēls ir hermofrodīts, un grāmatas vēstījums savā būtībā ir bezgalīgi un sarežģīti sevis meklējumi pasaulē, kurā ir tikai divas atļautās kastītes – sieviete un vīrietis. Taču kas notiek pa vidu? Kā jūtas cilvēks, kurš ne fiziski, ne garīgi īsti neatbilst nevienam no iespējamiem standartiem? Šī ir ģimenes sāga, triju paaudžu ceļš, izvēles, liktenīgas nejaušības un kļūdas. Tas ir romāns, kas baksta un urda arī lasītāju, jo sevis meklējumi "Midlseksā" neaprobežojas tikai ar seksualitātes apjausmi. Tie ir arī cilvēcības meklējumi, pirmkārt, sevī, apzinoties un pieņemot dažādo un citādo.
Sevis sajušana un atrašana nereti saistās arī ar lieliem zaudējumiem. Arī par to stāsta "Midlseksa" – romāns, kurā kā nepārraujama stīga cauri vijas sajūta par pareizību, kas ir tikai šķietamība.
Viktorija Švāba "Ļaunestība"
No angļu valodas tulkojis Uldis Šēns
Izdevējs – "Prometejs"
Pavisam neparasts un šķietami neiederīgs šajā grāmatu izlasē ir Viktorijas Švābas romāns "Ļaunestība". Tas caur un cauri ir fantāzijas romāns ar varoņiem, kas cits par citu neticamāki. Stāsts par diviem draugiem Viktoru un Eliju, kas tiek pie pārdabiskām spējām, patiesībā ir stāsts par skaudību, greizsirdību, sāncensību. Šīs ne visai pozitīvās rakstura īpašības kļūst īpaši biedējošas, ja piemīt pārītim mazliet apjukušu supervaroņu. Lai gan romāns pamatos saucams par labu izklaides gabalu, tomēr tā vēstījums ļauj aizdomāties arī par patību, raksturu, kas veido cilvēku vai kura vergs viņš top. Romāna centrālie tēli nenododas eksistenciālām dzīves pārdomām, tomēr lasītājam šī grāmata un tās dinamiskās lappuses ļaut reflektēt arī par ļaunā un labā saduri pašu dzīvē.
Izklaidējošs, diezgan biedējošs fantāzijas romāns, kurā aizmirsties, bet kas ļaus atcerēties, ka tieši tāpat kā ļaunums, arī labestība ir izvēle, turklāt izauklējama sirdī, ja esam labā ielokā.
Fredriks Bakmans "Vīrs, vārdā Ūve"
No zviedru valodas tulkojusi Ineta Balode
Izdevējs – "Jānis Roze"
Sevis meklējumus un pārmaiņas nereti saistām ar jaunību, nu vai vismaz agru briedumu. Taču zviedru autors Fredriks Bakmans savā romānā "Vīrs, vārdā Ūve" pierāda, ka atvēršanās pasaulei un apkārtējiem var notikt arī stipri vēlāk. Stāsts par nīgro pensionāru Ūvi un viņa likteni aizkustina ar vienkāršību un sirsnību, kā arī zviedrisko humoru. Kad Ūvem kaimiņos ievācas jauna ģimene, vecā vīra dzīve mainās un viņa ikdienā ienāk cerība un bērnišķīgs prieks. Reti sastapsim kādu, kas vecumdienās būtu gatavs doties pasaules apceļošanā, lai no jauna atrastu sevi. Reizēm vērtīgākais ir palikt mājās un ļauties pārmaiņām, kas notiek tepat un tūlīt.
Romāns "Vīrs, vārdā Ūve" atgādina par dzīvesprieku, kas dzimst no jauna, ja tam ļaujamies, un par cilvēcisko atbalstu un spēku, ko varam sniegt cits citam. Jā, arī viens glāsts vai smaids ir pārmaiņas vai vismaz to sākums.
