Aleksandra Čaka muzeja izstādē būs iespēja pieminēt un atcerēties latviešu dzejnieku un publicistu Jāni Plaudi (1903–1952) – daudzpusīgu un impulsīvu personību latviešu literatūras vēsturē. 20. gadsimta 20. gados viņš piederēja pie jaunajiem, progresīvajiem dzejniekiem. Radošā sadarbībā un draudzībā ar A. Čaku, J. Vanagu, J. Grotu, V. Luksu viņš simpatizēja Latvijas sociāldemokrātu idejām, vēlējās iegūt labu izglītību un iekļauties latviešu dzejnieku saimē.
Izstādē būs iespēja iepazīties ar Plauža personību, žurnāla "Trauksme" veidošanu laikā, kad literatūrā vecais gruva strauji, jaunais auga gausi un draudēja rasties tukšums.
Vajadzēja sajūsmu, ideālismu, kas sekmētu jaunradīšanu. Viena no izstādes sadaļām veltīta Plauža 30. gados veiktajām publikācijām dažādos izdevumos, arī Benjamiņu izdotajā žurnālā "Atpūta" un laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
Plaudis dzimis Lutriņu pagastā. 1. Pasaules karš sarežģīja viņa izglītības ceļu, materiālās problēmas traucēja pabeigt iesāktās studijas augstskolā. No 1912. gada līdz 1914. gadam Plaudis mācījās Gaiķu skolā (vēlākos gados ēkā bija pagasta nams, tad bibliotēka). 1921. gadā viņš pabeidza Tukuma vidusskolu, iestājās Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē. Tajā pašā gadā presē tika nodrukāts Plauža pirmais dzejolis "Nākat pie manis visi". Paralēli studijām dzejnieks strādāja par koku šķirotāju Dzelzceļa pārvaldē. Brīvajā laikā rakstīja dzeju. 1928. gadā autora izdevumā iznāca viņa pirmā dzejas grāmata "Fatamorgāna".
