Rolands Laķis sašķiro un ievada datu bāzē jauniegūtās grāmatas, ko kādam citam nav bijis kur likt.
"Viss sākās ļoti vienkārši. Vajadzēja glābt grāmatas. Tas bija pirms pusotra gada. Šobrīd pusotra gada laikā ir izglābtas 150 000 grāmatu. Tas vispār ir vājprāts! Cik es biju naivs pusotru gadu atpakaļ," saka Laķis.
Ne vienam vien cilvēkam kādā brīdī rodas jautājums, ko iesākt ar vecajām grāmatām. Bibliotēkas bieži vien tās neņem pretī, arī grāmatu maiņu punktos nereti tiek noteikts, ka padomju laikos izdotās sērijas nav nepieciešamas.
Laķis skaidro: ""Facebook" ļoti daudzi cilvēki vaimanā, ko man iesākt ar vecmāmiņas grāmatām. Tajā brīdī es viņus uzrunāju un saku – vediet visas grāmatas pie manis. Ja grāmatu ir ļoti daudz, tad es aizbraukšu pakaļ.
Es gribētu apgalvot, ka es esmu vienīgais, kurš paņem pilnīgi visu, un tādā veidā es esmu vienīgais, kas atbrīvo cilvēku no morālām sāpēm, ko iesākt ar vecmāmiņas grāmatām."
Vidēji mēnesī pie Rolanda Laķa šādā veidā nonāk aptuveni pieci tūkstoši grāmatu, viņš saka: "Nes pilnīgi visu iespējamo. Vecākā grāmata ir aptuveni 1850. gads, jaunākā grāmata pagājušā gadā izdota vēl celofāna iepakojumā."
Pie viņa nonākusi arī viena no zagtākajām grāmatām Latvijas bibliotēkās: "Ādolfs Hitlers "Mana cīņa", kas deviņdesmito gadu sākumā tika izdota Latvijā. Kā es uzskatu, tā ir inteliģentiem cilvēkiem laba pote, kā nevajag darīt, bet nesagatavotiem prātiem diemžēl tā var būt rokasgrāmata darbībai. Tāpēc grāmata ir diezgan toksiska."
Rolands Laķis grāmatu glābšanu veic brīvprātīgi, ik dienu šim darbam veltot aptuveni četras stundas sava brīvā laika: "Es tā parēķināju, vidēji 500 eiro mēnesī es katru mēnesi investēju, jo ir jāaizbrauc, benzīns, jāsamaksā par noliktavu, vēl kaut kādas izmaksas. Šobrīd to velku, kamēr spēks ir."
300 kvadrātmetrus lielajā telpā grāmatas šobrīd kraujas jau divu metru augstumā. Rolandam Laķim ir plāns, ko ar to visu iesākt nākotnē: "Latvijā ir 6200 ciemu. Tikai katrā desmitajā ciemā ir maziņa bibliotēka. Mēs zinām, kas notiek ar mazajām bibliotēkām, viņas tiek likvidētas. Budžets...
Plāns ir ļoti vienkāršs. Katrā ciemā kopiena uztur kopienas bibliotēku. Ar brīvprātīgo darbu.
Šāda kopienas bibliotēka ir spējīga nodrošināt kopienas vajadzības un vienlaicīgi strādāt ar ļoti optimālu budžetu. Bet pats galvenais, katrai grāmatai tiek iedota otrā dzīve, ja ne trešā vai piektā."
Ar grāmatu glābšanu Rolands Laķis šobrīd nodarbojas viens pats. Viņš cer, ka nākotnē viņam varētu pievienoties vēl citi brīvprātīgie.
