Sandras Kalnietes jaunākais stāstu krājums "Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva" vēsta par dramatiskām pagātnes traumām, kas sagandē dzīvi vairākām dzimtas paaudzēm. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka grāmatā aprakstīts kādas konkrētas dzimtas stāsts, rakstniece norāda, ka
galvenās varones Ilzītes dzīves stāstu ietekmējuši notikumi, kas skāruši daudzus Latvijas iedzīvotājus, un jebkura sakritība ar reāliem varoņiem ir nejauša.
"Tas faktiski ir stāsts par to, kā dzimtas traumas pārmantojas no paaudzes paaudzē. Jo man vajadzēja arī pašai saprast, kāpēc tā Ilzīte ir tāda. Neapzinās, ka ir pietiekami glīta meitene, acis uz leju, bet teicamniece, gudriniece, un tā es nonācu pie tēmas, kas faktiski man sākās "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos"," stāsta grāmatas autore.
Pētot traģiskās vēstures norises, kas ietekmējušas Latvijas sabiedrību, rakstniece atzīst, ka ļoti izteikta vienmēr bijusi psiholoģisku traumu tēma: "Es, piemēram, konstatēju, un to man teica Okupācijas muzeja vēsturniece, sieviete, ka izsūtīto atmiņās nav pieminēta vardarbības tēma pret sievietēm. Tāpēc, ka sievietes nestāsta. Tāpēc man arī grāmatā ir iepīta šī seksuālās vardarbības tēma, kas faktiski ietekmē divu paaudžu likteni pēc tam."
Sandrai Kalnietei vienmēr bijis nepieciešams savu arī iedomāto varoņu stāstus šķetināt uz patiesu notikumu fona: "Es ļoti daudz lasīju, skatījos foto materiālus un video materiālus. Protams, man ir arī savas atmiņas, jo es atceros, kāds bija laiks pēc neatkarības – kāds trūkums valdīja, kāda kampšana notika. Man patīk izstrādāt biogrāfijas cilvēkam, un tad no tās biogrāfijas tik daudz ierakstās iekšā. Tas man dod rakstura stabilitātes izjūtu."
"Man pašai vismīļākā vieta ir, kur Ēriks satiek savu māsu Līviju, jo viņš ir pārliecināts, ka viņa Sibīrijā ir gājusi bojā," atklāj grāmatas autore.
