Viedai Skultānei (1944) ir nenovērtējama loma latviešu socioloģijas un antropoloģijas zinātņu nozares atdzimšanā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Ar viņas atbalstu izveidotās mutvārdu vēstures pētnieku grupas pētījumi palīdzējuši veidot izpratni par dzīvesstāstiem kā vērtīgu resursu vēstures un sabiedrības pētījumos Latvijā, uzsvērts izdevniecībā.
Šajā grāmatā antropoloģijas doktore un arī mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne pievēršas pati savas dzimtas stāstam, izvētījot gan personiskās atmiņas, gan ģimenes locekļu atmiņu pierakstus.
Tā ir dzīva, svarīga liecība par latviešu likteņgaitām, sākot no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumam, kad autore atsāka darboties dzimtenē.
Šie memuāri uzrakstīti saistošā literārā valodā, ir bagāti ar vides un dzīves tēlojumiem, vēstures un sadzīves detaļām. Vienlaikus dziļi cilvēciskais un personiskais vēstījums ir universāls, jo veido saikni starp pagātni un mūsdienām, atspoguļo vērtības un ideālus, kas vadījuši un stiprinājuši latviešus viņu gaitās dzimtenē un emigrācijā, teikts grāmatas pieteikumā.
Stāstījumu papildina fotogrāfijas no Viedas Skultānes ģimenes arhīva, ko savulaik izdevās paņemt līdzi trimdā, kā arī uzņēmumi no zinātniskajām ekspedīcijām un no Latvijas deviņdesmito gadu sākumā. "Grāmata ikvienam lasītājam liks aizdomāties par latvisko identitāti un sociālo atmiņu un aicina pētīt pagātni un saknes, uzturēt saikni ar tuvajiem un saprast tagadni," saka izdevēji.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
