Piedāvājam 12 spokainu un jokainu grāmatu izlasi visu vecumu bērniem.
Pirmsskolēniem
Juhani Pitseps "Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu"
No igauņu valodas tulkojusi Marika Muzikante
Māksliniece Katrina Ērliha
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps prot uzrakstīt sentimentu. Atmiņas par vecmāmiņu, kura aizgājusi, autors pratis ierakstīt šķīvītī ar zilo maliņu, stāstos, kas vēl ilgi dzīvo palikušajos ģimenes locekļos, un ilgās, kas gruzd un burbuļo tepat līdzās. Kad mēs zaudējam tuvos, mēs vēl ilgi pie viņiem turamies. Juhani Pitsepa grāmata "Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu" ir stāsts par atmiņām un sentimentu, tik dzīvu un stipru, ka vismaz uz mirkli tas spējīgs atgriezt dzīvē mirušos. Vai gan var tā būt, ka mirusī vecmāmiņa iemiesojusies jaunākajā ģimenes loceklī – spridzīgajā kucēnā? Tik daudz sakritību un līdzību, tik daudz ar vecmāmiņu saistītu atmiņu un notikumu. Bilžu grāmata mierinoši un saudzīgi attēlo ģimenes ceļu cauri sērām, kurām reiz pienāk arī noslēguma posms – pateicība par laiku kopā un samierināšanās ar zaudējumu.
Sirsnīga un labestīga grāmata, kurā ir arī atgādinājums par stipro turēšanos kopā.
Mauri Kunnass "Ak šausmas!"
No somu valodas tulkojusi Anete Kona
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Te nu gan viena kārtīga spoku grāmata pašiem mazākajiem. Tiesa gan, somu autora Mauri Kunnass mērķis nepavisam nav mazos lasītājus nobiedēt, drīzāk jautrā un nepiespiestā veidā atgādināt, ka ķibeles, pārpratumi un negadījumi var atgadīties arī spokiem, sniega cilvēkiem un pat mūmijām. Autora grāmatas latviešu lasītājiem ir labi zināmas, un tās vienmēr izceļas ar krāšņām ilustrācijām un bērnu fantāziju raisošiem stāstiem. Kamēr vēl gaidām Ziemassvētku laiku un iespēju iegrimt autora stāstos par rūķiem un dāvanu darbnīcu, vērts ielūkoties stāstos grāmatā "Ak šausmas!". Īsie, bet amizantie spoku stāsti izklaidē, smīdina, atgādina, ka ikviens no mums cer uz skaisto un labo, arī situācijās, kas sākotnēji šķiet pavisam drūmas.
Grāmata jaunākā vecuma lasītājiem, kam interesē spociņi, bet derēs arī jociņi un kārtīga izsmiešanās.
Džūlija Donaldsone "Bubulis"
No angļu valodas tulkojusi Ieva Strelēvica
Mākslinieks Aksels Šeflers
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Stāsts par Bubuli ir stāsts par bailēm, lielām, neizdibināmām, nezināmām un tādām, kas stindzina. Tālāk tad ir divi varianti – bēgt neatskatoties vai stāties bailēm pretī un likt tām strādāt tavā labā. Es teiktu, ka šai bērnu literatūras klasikai jābūt katrā grāmatplauktā. Bailēm lielas acis – tā mēs sakām, un Aksela Šeflera un Džūlijas Donaldsones radītais stāsts par viltīgo pelēnu un "izdomāto" Bubuli pierāda, ka reizēm visbailīgāk ir nobīties, taču pēc tam ir laiks rīkoties. Varbūt tas rezultēsies kādā burvīgā piedzīvojumā. Lielais, baisais, aszobainais un garnagainais Bubulis simbolizē baiļu spēju izaugt neizmērojamos lielumos, īpaši, ja tām piebalso arī apkārtējie.
Šī ir grāmata ne tikai par bailēm vai drosmi, bet arī par māku novērtēt apstākļus, domāt kritiski un neticēt ikvienai informācijas drusciņai. Bilde vienmēr jācenšas saskatīt kopainā, un tad reizēm var izrādīties, ka lielajam, baisajam Bubulim acīs ir tieši tādas pašas bailes.
Sākumskolēniem
Indreks Kofs "Kur palika bērni?"
No igauņu valodas atdzejojusi Maima Grīnberga
Māksliniece Elina Sildre
Izdevējs – "Liels un mazs"
Kādā pilsētā pazuduši visi bērni. Nav neviena paša. Vai iespējams vēl kas bailīgāks un mistiskāks? Igauņu autors Indreks Kofs savā dzejas krājumā "Kur palika bērni?" asprātīgā un sulīgā veidā atgādina par to, cik svarīgi arvien prast saglabāt bērnu sevī arī tad, kad pieaugušo ikdienas rūpes nospiež, nomāc un liedz prieka. Pazudušie bērni jāatgūst, jo bērni ir nākotne. Taču kā to izdarīt? Rājoties? Varbūt piedraudot ar sodu? Arī glaimi un mānīšanās nestrādā. Bērni ir gudri un allaž ciena godīgu pieaugušā attieksmi, taču nekad neaizmirst par kārtīgu izpriecāšanos.
Vai šī grāmata ir spokaina? Nevisai. Vai Indreka Kofa dzejoļi mudina aizdomāties par lielo cilvēku attieksmi pret bērniem, tiem svarīgiem jautājumiem, pret spēlēšanos un pasaules izzināšanu? Jā gan! Turklāt autors uzsver arī kopābūšana spēku un kopā spēlēšanos.
Trīnu Lāna "Skeleta Juhana gaitas"
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Māksliniece Marja Līsa Platsa
Izdevējs – "Liels un mazs"
Koši rozā vāks ar skeletu, pa kuru ložņā gliemeži, nešaubīgi pievērš uzmanību. Biedējoši? Šokējoši? Skandalozi? Un ja nu es teiktu, ka tajā nav nekā no tā visa? Autore spēlejas ar mūsu priekšstatiem un stereotipiem, un tad kā pārsteigums nāk ārkārtīgi labestīgs stāsts par māmuku un tētuku, un viņu vasaras virtuvi, kurā tie abi ļāvuši iemitināties pensionētam skeletam. Es lasīju un acu priekšā redzēju autores radītās ainas, kā tētuks ved skeletu mājup, piesprādzētu auto priekšējā sēdeklī, kā bērni ar to kopā mazgājas vannā vai ziemā laiž ragavās lejup pa kalniņu, kā vakarā pie ugunskura savas bēdas skeletam izsūdz tētuks, tad māmuks, bet beigās atkal tētuks. Tajā visā ir kaut kas tīri kinematogrāfisks, un katru ainu brīnišķi papildina Marjas Līsas Platsas ilustrācijas.
Vispār šī grāmata šajā sarakstā pagalam neiederas, jo nav ne par baidīšanos vai biedēšanu, buršanos vai citām spokainām lietām. Skelets Juhans māca draudzību, labestību, humoru un draudzīgu sadzīvošanu – it kā tik parastas un pagalam nespokainas lietas.
Māris Rungulis "Asins lietus"
Mākslinieks Kristians Brekte
Izdevējs – "Liels un mazs"
Bērniem ļoti patīk baidīties! Ai, kā patīk! Atceros pati sevi bērnībā, kad ar mutē saskrējušām baiļu siekalām šķirstīju plānu, sarkanu grāmatiņu ar skeletgalvu uz pirmā vāka. Es pat neiedomājos, ka šos stāstus kāds varētu būt izdomājis. Es tiem ticēju. Ticējām mēs visi – lielāki un mazāki daudzstāvmājas pagalma bērni, un pagrabā izsaucām Pīķa dāmu. Vai mums izdevās? Pēc tā, ar kādiem spiedzieniem mēs visi birām laukā no pagraba, varētu šķist, ka izdevās gan.
Māris Rungulis turpina spoku stāstu stāstīšanu, un arī mūsdienu bērniem ir iespēja pabaidīties, pafantazēt un noticēt spokiem, mošķiem un dažādām dāmām.
Rakstnieka Māra Runguļa un mākslinieka Kristiana Brektes sadarbībā tapušas veselas trīs Pārupes spoku stāstu grāmatas, arī triloģijas noslēdzošā grāmata "Asins lietus". Šī noteikti patiks vecākiem sākumskolēniem, arī piektās un sestās klases skolēniem. Ļaujiet viņiem pabaidīties, īpaši, pētot mākslinieka Kristiana Brektes lielisko darbu.
Pusaudžiem
Aino Pervika "Burmemme"
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Māksliniece Aleksandra Runde
Izdevējs – "Liels un mazs"
Igauņu bērnu literatūras mūsdienu klasiķes Aino Pervikas stāsts par raganiņu Burmemmi ir neizsmeļami dziļa aka, no kuras smelt un smelt, un arvien apzināties, ka dziļums nav aizsniedzams. Šeit nav robežu, nav gala un malas tēmām, kuras pēc grāmatas varat apspriest ģimenē. Pašapziņa un sevis apzināšanās, kopā sadzīvošana un cieņa pret otru, uzmanība un ātra slava – tā ir pavisam maza daļa no Burmemmē iekļautās dzīvesziņas. Stāsts par nebēdnīgo raganu Burmemmi, kura prot izārstēt ikvienu, bet mazliet neprot būt cilvēkos, noteikti nav vienreizējās lietošanas grāmata. Tā jālasa daudz, daudz reižu, un katru reizi jātop par labāku, gudrāku un godīgāku cilvēku.
Grāmata par raganu, buršanos un brīnumzālītēm, bet patiesībā jau par visu to, kas veido mūs gaišākus. Līdzās autores iztēles un fantāzijas radītajām ainām te ir bagātīga valoda Maimas Grīnbergas tulkojumā un skaistas ilustrācijas latviešu mākslinieces Aleksandras Rundes izpildījumā.
Kotrīna Zīle "Dvēsele sviestmaižu kārbiņā"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Lietuviešu autores Kotrīnas Zīles tekstos, kuros tik organiski dzīvo laumas, Dieviņš, velns un citas mītiskās būtnes, visaizraujošākā ir tieši neprognozējamība. Šāda reālā un nerālā saplūsme rada lasītāja iekšējo baiļu sajūtu, jo mēs varam nojaust cilvēka rīcību kādā situācijā, taču nekad to, kā varētu rīkoties tēli, kuri ienākuši mūsu pasaulē ar pārcilvēcisku spēku vai citām īpatnībām. Tieši tas autores stāstos intriģē, liek bailēs mazliet nodrebināties, bet pēc tam šķirt nākamo lappusi, lai iegrimtu jau pavisam citā pasaulē bez racionālām robežām. Šo Kotrīnas Zīles grāmatu gribas saukt par tādu kā ģimenes projektu, jo spoku stāsti tapuši, iedvesmojoties no autores tēta stāstītā. Bērnībā noklausītās leģendas iegūlušas arī grāmatā un lieliski papildina un pat paspilgtina kopējo noskaņu.
Lieliski nostrādāti desmit baisi stāsti bērniem. Grāmatā arī autores ilustrācijām, kas stāstiem, protams, piešķir papildu "skudriņas pār muguru" punktu.
Žanete Lazdovska "Meitene zilā kleitiņā"
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Re, arī latviešiem ir pašiem sava Kristīna Olsone. Autore Žanete Lazdovska stāstā "Meitene zilā kleitiņā" risina klasisko spoku stāstu, kurā Beatrisei jāatrisina noslēpums, lai palīdzētu spoku meitenei Deinai atgūt mieru. Šādi un līdzīgi sižeti ar dažādām tā variācijām piedzīvoti gan kino, gan grāmatās. Latviešu bērni ļoti iemīļojuši, piemēram, zviedru autores Kristīnas Olsones grāmatas, kurā spoki, rēgi un monstri parādās cilvēku pasaulē ar vienu mērķi – atrisināt kādu sen aizmirstu vai neatšķetināmu noslēpumu. Žanetei Lazdovskai izdevies aizraujošs sižets, tajā iekļaujot arī pusaudžu savstarpējo attiecību tēmu. Stāstā lasām arī par draudzību un tās vērtību un spēku. Pārdabiskas spējas, protams, var palīdzēt pārmācīt nejaukos klasesbiedrus, taču vēl labāk noderēs īsts draugs, kurš aizstāvēs un iestāsies par otru.
Spokains, bet jauks un sirsnīgs stāsts, kas palīdzēs aizmirst skolas ikdienu, izklaidēties un novērtēt labus draugus.
Jauniešiem
Kotrīna Zīle "Samainītais"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Ikreiz, kad kāds man jautā interesantu un aizraujošu lasāmvielu jauniešiem, es atceros un ar prieku iesaku lietuviešu autores Kotrīnas Zīles grāmatu "Samainītais". Tā ir grāmata, kurā autore sev vien raksturīgā veidā pamanās mūsdienu pasaulē atdzīvināt un iedzīvināt būtnes un tēlus no lietuviešu folkloras un mitoloģijas. Tad nu stāstā par divu vidusskolēnu pirmo mīlestību parādās arī laumas un gari. Sava lomā šajā stāstā arī putniem, un, kā reiz stāstījusi grāmatas tulkotāja Dace Meiere, laikā, kad viņa tulkojusi "Samainīto", putni bijuši mistiski klātesoši arī viņas dzīvē. Tekstam līdzi spēlē arī grāmatas iespaidīgais un neparastais dizains, tāpat arī jāizceļ jau pieminētās Daces Meieres paveiktas – grāmatas valoda ir noslīpēta un precīzi uzbur šo Meteņa laika stāstu.
Pat vairākus gadus pēc grāmatas izlasīšanas man aizvien prātā iekaltas grāmatas ainas – sniegota Viļņa un laumas, kas mazgājas upē.
Henrika Andersone "Gabaliņš dvēseles"
No zviedru valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Izdevējs – "Liels un mazs"
Kā dēļ tu būtu gatavs atdot gabaliņu savas dvēseles? Zviedru autores Henrikas Andersones stāsts "Gabaliņš dvēsles" atklāj piecpadsmitgadīgās Mirielas dvēseli. Kā uz plaukstas. Mēs lasām par meitenes bailēm zaudēt mazo brālīti. Mēs iepazīstam arī pusaudžiem raksturīgo vēlmi dumpoties un sadzirdēt pašiem savu balsi. Un mīlestība, ai, cik svarīgi ir mīlēt un justies mīlētam padsmit gados! Grāmata ir neparasti emocionāla, jo Henrika Andersone pratusi uzrakstīt galvenās varones Mirielas bailes, šaubas, izmisumu, speciāli neiežēlinot lasītāju. Autore lasītājam liek domāt, iedziļināties, arī bailēs nodrebēt, jo šajās lappusēs atradīsiet arī šermuļu pilnas ainas. Kā gan citādāk jaunieti rosināt sākt uzdot jautājumus, domāt par pasaules noslēpumiem, aicināt aizdomāties par iespējamo un neiespējamo, par labo un ļauno? Tas ir grāmatu uzdevums – pagrūst, pastumt, sapurināt un izpurināt.
Taču nebaidieties, "Gabaliņš dvēseles" neatstās lasītāju "tukšā". Dvēsele pēc šī stāsta izlasīšanas taps piepildīta. Ar sajūtu par labā nosacītu, bet tomēr uzvaru pilnīgi noteikti.
Rēli Reinausa "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules"
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Māksliniece Marja Līsa Platsa
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Grāmatā "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" igauņu autore Rēli Reinausa turpina ierasto ceļu – rakstīt jauniešiem, stāstā ietverot gan sociāli nozīmīgas tēmas, gan savu devu folkoras un misticisma. Šaubas, bailes, vēlme norobežoties, spīts nepadoties – tas viss raksturo grāmatas centrālo tēlu, jauno puisi Mortenu, kurš ģimenes apstākļu dēļ spiests dzīvot pie sava alkoholiķa tēvoča, kurš bieži ir vardarbīgs. Tas, cik jutīgi un precīzi autore runā par bērnu pasmestības sajūtu (Mortena mamma dzīvo un cenšas nopelnīt naudu Somijā), par mūžam gruzdošo vainas sajūtu cilvēkos, kas cieš no vardarbības, par mulsumu, neziņu, neticību normālām, cilvēciskām attiecībām, aizkustina pamatīgi. Arī šajā grāmatā Rēli Reinausa izmantojusi savas folkloras zināšanas, iekļaujot stāstā motīvu par purvā noslīkušo cilvēku gariem. Reiz purvā sastaptā Emīlija ir viens no šādiem gariem.
Rēli Reinausas "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" ir grāmata, kas liek domāt par ģimenes un draudzības vērtību mūsu dzīvēs, un vēl tā apliecina – lielākoties mēs, cilvēki, esam labas būtnes, kas vēlas cits citam palīdzēt.
