Eiropas Rakstnieku dienā piedāvājam 10 dažādu Eiropas valstu un autoru grāmatu izlasi – piecas nobriedušam lasītājam un piecas lasīšanai kopā ar bērniem un jauniešiem.
Lappuses pieaugušajiem
Vids Morkūns "Ceļinieku stacijas"
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Lietuviešu autora Vida Morkūna noveles grāmatā "Ceļinieku stacijas" drīzāk gribas saukt par nojausmām. Teksti grāmatā ir īsi, bet pārsteidzoši precīzi, vienlaikus tie neko un nevienu nesauc vārdā, nepauž viedokli par notikušo vai nosodījumu par grāmatā attēloto pasauli un cilvēkiem. Grāmatas centrā ir mazie cilvēki, dzīves pabērni un dzīves sistie, tie, kas nav pratuši piecelties, tie, kas padevušies, un tie, kuriem ikdienā paejam garām novēršoties. Apbrīnojama ir autora prasme apjomā īsajās novelēs izstāstīt veselus dzīvesstāstus. "Ceļinieku staciju" lasītājam jābūt emocionāli redzīgam un jutīgam. Morkūna tekstiem nederēs paviršs pārskrējiens pāri lappusēm. Ar tulkotājas Daces Meieres palīdzību šīs noveles iedarbina visas lasītāja maņas, bet, pirmkārt, tieši līdzjušanu.
Lūcija Faulerova "Nāves meitene"
No čehu valodas tulkojusi Sandra Nikuļceva
Izdevējs – "Jumava"
Čehu jaunākā literatūra pie latviešu lasītājiem nonāk salīdzinoši reti, tāpēc īpašs prieks latviski lasīt Lūcijas Faulerovas romānu "Nāves meitene", kas 2021. gadā saņēmis Eiropas Savienības Literatūras balvu. Romāns ir ārkārtīgi neparasts, un tā īpatnību veido ne tikai izvēlētā tēma, bet arī noskaņa, kādu autore radījusi savā darbā. Faulerova raksta par nāvi un par emocijām, kādas pārņem palicējus, kad tuvinieks izlēmis aiziet. Kā vārgi, tomēr sajūtami dūmi šajā romāna ieskanas arī neparasta humora vēsmas. Runāt par smagu un ļoti nomācošu tēmu, tomēr prast tajā visā radīt gandrīz netveramu ironiju – Faulerovas "Nāves meitene" ir viens no interesantākajiem pēdējā laikā lasītajiem romāniem.
Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo"
No ukraiņu valodas atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs
Izdevējs – "Orbīta"
Serhijs Žadans ir savas paaudzes Ukrainas balss. Dzejas krājumā "Harkivas Dinamo" apkopoti autora dzejoļi no 2001. līdz 2021. gadam, un, kā apgalvo viena no Žadana atdzejotājām Māra Poļakova, tie trāpa tieši sirdī. Laba dzeja ir pravietiska un dzīvo pāri savam laikam. Tā ir arī ar Žadana rakstīto, autora dzejas rindās lasām sāpes, bailes, lūgšanu un lāstus. Šķiet, tās zina un prot izstāstīt daudz vairāk un dziļāk, nekā spēj redzēt cilvēka acs un dzirdēt cilvēka auss. Tās norakstītas no Harkivas iedzimto sirds un sirdsapziņas un izskan kā spēka vārdi, mīlestības vārdi un cīņas vārdi savai tautai, pilsētai, zemei.
Monika Kompaņīkova "Piektā laiva"
No slovāku valodas tulkojusi Aiga Veckalne
Izdevējs – "Pētergailis"
Divpadsmitgadīgās Jarkas pieaugšanas stāsts Monikas Kompaņīkovas grāmatā "Piektā laiva" šokē ar skaudrumu un patiesumu. Postpadomju blokmāju pagalmi, kuros Jarka uzaugusi, kontrastē ar dārza mājiņu, kurā meitene slēpjas no pasaules, lai dziedinātu sevi no nemīlestības. Uzaugusi pasaulē, kurā nav ne ģimenisku rūpju, ne gādības, Jarka rada pati savu ģimeni, savu mīlestības saliņu. "Piektā laiva" ir emocionāls un adrenalīna pilns stāsts, kas mudinās domāt par vienaldzību, vardarbību, kādā joprojām aug bērni, un par dziedināšanos, ko iespējams piedzīvot, pašam mīlot un gādājot. No slovāku valodas grāmatu tulkojusi Aiga Veckalne, kurai ar redaktores, dzejnieces Dainas Sirmās palīdzību izdevies Jarkas stāstu izstāstīt spilgti un prātā paliekoši.
Anne Katrīne Bomane "Agate"
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Dāņu autores Annes Katrīnes Bomanes stāsts "Agate" ir grāmata par sievietes neredzamo spēku. Tā ir grāmata, pēc kuras izlasīšanas vēl ilgstoši gribas prātot par to, kas īsti šajā stāstā noticis un kurai no sievietēm uz grāmatas centrālo tēlu, pirmspensijas vecuma psihoterapeitu, ir vislielākā ietekme. Šis ir stāsts par dzīves garšas un prieka atgūšanu nosacītā dzīves norietā. Lasiet un prātojiet, cik liela loma psihoterapeita dzīvē ir pacientei Agatei, bet cik – ilggadējai sekretārei Sirižē kundzei. Izziniet un izjūtiet terapeita sajūtu un pasaules uztveres maiņu, to, kā palīdzot citiem, viņš patiesībā palīdz pats sev. "Agate" ir grāmata par cilvēku cilvēkam.
Lappuses bērniem un pusaudžiem
Ida Mlkara Črniča, Peters Škerls "Tepat kaimiņos dzīvo meitene"
No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena
Izdevējs – "Jānis Roze"
Eiropas autorus ir iespēja iepazīt arī mazākajiem lasītājiem. Tā, piemēram, no Slovēnijas pagājušā gada nogalē atceļojis stāsts "Tepat kaimiņos dzīvo meitene", kas jau atkal aktualizē vienaldzības tēmu. Bilžu grāmata, kas paredzēta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, smeldzīgi runā par aizmirstajiem un neredzamajiem bērniem. Viens no veiksmīgākajiem autores Idas Mlkaras Črničas literārajiem paņēmieniem ir lasītāja iesaistīšana – arī tu, lasītāj, nezināji šīs meitenes vārdu, arī tu viņu nesauci spēlēties, tu nezināji, kā un ar ko viņa dzīvo, tu negribēji, lai viņa ir princese, arī tu biji viens no vienaldzīgajiem. Mēs visi reižu pa reizei nepamanām vai izliekamies neredzam, bet "Tepat kaimiņos dzīvo meitene" atgādina nebūt vienaldzīgiem.
Trīnu Lāna "Skeleta Juhana gaitas"
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Izdevējs – "Liels un mazs"
Burvīgs stāsts pie latviešu lasītājiem ieradies no kaimiņiem igauņiem. Trīnu Lānas koši rozā grāmata "Skeleta Juhana gaitas" ar skeletu uz vāka lauž stereotipus par meiteņu un zēnu grāmatām. Šī ir grāmata ikvienam neatkarīgi no dzimuma un arī vecuma. Izcili uzrakstītais stāsts par pensionēto skeletu Juhanu un viņa dzīvi pie māmuka un tētuka ir gaiša humora pilns. Šī ir grāmata, kas sasmīdinās, taču ne tikai. Stāsts par skeletu Juhanu patiesībā ir par emocijām, kas veido cilvēku, – par mīlestību, bailēm, smiekliem, kopābūšanu, šķiršanos un ģimeniskumu. Trīnu Lāna atgādina un māksliniece Marja Līsa Platsa ilustrācijās pastiprina domu, ka cilvēks ir kas vairāk par kaulu kaudzi.
Mavils "Kinderlande"
No vācu valodas tulkojusi Ieva Lešinska
Izdevējs – "Liels un mazs"
Vācu komiksu mākslinieks Mavils savā darbā "Kinderlande" rāda Berlīni 1989. gadā. Tās ir dienas, kurās Vācija piedzīvo Berlīnes mūra krišanu, bet komiksa centrā ir dzīve Vācijas Demokrātiskajā Republikā, tajā pusē, kurā valda trūkums, pelēcība, ticība dižajam komunismam. Mavils, kurš pats dzimis Austrumberlīnē, precīzi un trāpīgi attēlojis tā laika domāšanu un sabiedrības savstarpējo dinamiku – pusčukstus izteiktus teikumus par tiem, kas aizbēguši uz otru pusi, bet skaļi slavinātu kalpošanu kopējam labumam. Aktuāls ir jautājums par to, ar ko tad Mavila komikss par pagājušā gadsimta noslēgumu varētu būt interesants mūsdienu pusaudzim. Ar personisko pārdzīvojumu un pusaudžu savstarpējām attiecībām, protams, jo, neatkarīgi no gadsimta un dzīves apstākļiem, vēsturiskā fona un deficīta, pusaudža dzīves ass griežas ap sevis iepazīšanu.
Jennija Jēgerfelde "Mana kolosālā dzīve"
No zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Ja kaut kur pastāv tāds jēdziens kā skandināvisks humors, tad zviedru autores Jennijas Jēgerfeldes romāns "Mana kolosālā dzīve" tam būtu lielisks piemērs. Grāmatā apspēlēta pusaudzībai svarīgā popularitātes tēma. Būt populāram, atzītam, pamanītam, visu cienītam un mīlētam – pusaudžu gados tas ir gandrīz vai dzīvības un nāves jautājums. "Mana kolosālā dzīve" stāsta par Sigi, kurš cietis no pusaudžu nežēlastības, ir vizuāli nedaudz atšķirīgs, bet visādi citādi bezgala jauks un empātisks. "Mana kolosālā dzīve" spēlējas ar normālības priekšstatiem un atgādina, ka nav viena rāmja, kas vienu vai otru cilvēku veido par populāru. Taču būtiskāk par popularitāti ir iegūt vismaz vienu kārtīgu draugu, kuram uzticēt visu, kas uz sirds.
Silēna Edgāra, Pols Beorns "Mūru dāma"
No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska
Izdevējs – "Jānis Roze"
Franču autori raksta par Latviju – visai negaidīts pavērsiens, piekritīsiet. Silēnas Edgāras un Pola Beorna "Mūru dāma" ir izcili piemērota jauniešu auditorijai. Tajā ir daudz pusaudžiem raksturīgās degsmes un vēlmes izzināt, daudz jautājumu un bezbailība tos uzdot. Stāsts par latviešu izcelsmes operdīvu Māru Galantu, kura pēc ilgstošas prombūtnes un dzīves svešumā atgriežas Latvijā, uzsver to, cik būtiski ir izzināt savu pagātni un definēt piederību kādai konkrētai vietai. Mūs veido pieredzētais, bet noteikti arī mūsu izcelsme. Par to franču autori raksta romānā "Mūru dāma", kurā izcili pratuši uztaustīt latvisko spītību un kas noteikti būs interesants arī pieaugušo auditorijai.
