Raksta ceļvedis:
Kristīne Ulberga "Zem kupola"
(Izdevniecība "Dienas Grāmata")
Rakstniece Kristīne Ulberga Latvijas Literatūras gada balvai nominēta vairākkārt un divreiz to arī saņēmusi. 2017. gadā labākā prozas darba titulu iegūst grāmata "Zaļā vārna", bet 2023. gadā ievērību gūst stāstu grāmata bērniem "Kas mammai somā?". "Zem kupola" ir Kristīnes Ulbergas ceturtais romāns pieaugušajiem, un tas skaudri un atklāti reflektē par ģimenes traumām, izlikšanos, brūcēm, kas, pieaugušā vecumā pārtapušas par rētām, turpina rotāt ādu un sirdi.
Viena no spilgtākajām romāna metaforām ir kupols – dzīve, kas paiet zem kupola kā cirka izrāde ar visu no tā izrietošo izlikšanos un māņiem. Jā, arī grimu, aiz kura paslēpties. Grāmatas vāku rotā skumjais Pjero, un tas liek domāt ne tikai par sērās un melanholijā nodzīvotu dzīvi, bet arī šī tēla komiskumu, kurā gan vairāk nospiedošā, bet mazāk humoram raksturīgās viegli pacilājošās puses.
Viens nejaušs grima triepiens, un Pjero riskē pārtapt par klaunu, taču Kristīne Ulberga tādas nejaušības nepieļauj.
Viņas uzrakstītie varoņi izspēlē dzīves teātri ar skatītājiem un galveno lomu tēlotājiem, ar statistiem un visu uzmanību piesaistošo kaķi. Jūs jau zināt – dzīvnieki un bērni ir tie, kas allaž nozags uzmanību, un rakstniece to izmanto savā labā, runājot par ģimenes traumām un to, kā tās veido cilvēka mūžu. Kristīne Ulberga šajā romāna ir skarba, bet maiga, skaudri tieša, bet saudzējoša, un tas viss laba mērķa vārdā – atgādināt un nemelot par klusējošajām traumām mūsos.
Šo gribētos dēvēt par vienu no skumjākajiem un smalkjūtīgākajiem Kristīnes Ulbergas darbiem, kur katra nianse veido vienotu veselumu – kupolu, zem kura notiek viss, arī iespēja iegūt pavisam citu lomu, dzīves ceļu vai balsi.
Daina Tabūna "Raganas"
(Izdevniecība "Ascendum")
Pēc stāstu krājuma "Pirmā reize", kas 2015. gadā tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija", Dainas Tabūnas atgriešanās literatūras laukā tika gaidīta pacietīgi un cerīgi. 2022. gadā rakstniecei iznāk grāmata bērniem "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns", bet 2023. gadā uzmirdz romāns "Raganas", kas ieguvis ne tikai Latvijas Literatūras gada balvas, bet arī Eiropas Savienības literatūras balvas nomināciju.
Mūsdienu sievietes sevis meklējumu dziesma – tā īsumā varētu raksturot Dainas Tabūnas atgriešanos pieaugušo literatūrā, romānu "Raganas". Stāsts par trīsdesmitgadnieci Almu, kas pēc šķiršanās vairs nespēj ne saprast sevi, ne tikt galā ar pašas pārdzīvojumiem, ir tik ļoti pazīstams. Līdz ar šķiršanos un personīgo krīzi nāk arī izmisums, kurā līdzēt var tikai kāds viedais vai guru. Alma tādu atrod, un ainās, kurās viņa klausās šamanes vēstījumā vai diskutē ar draudzenēm par mīlestības nejēdzību, mūsdienu sievietes jau atkal saskatīs daudz atpazīstama. Paralēli Almas stāstam "Raganas" ietiecas arī senatnē un reflektē par sievietes raganīgo dabu cauri laikiem, tās iznīcinošo un dziedinošo spēku, kas bieži mēdz būt pašiznīcinošs.
Dainas Tabūnas romāna spēks ir tā bagātīgā, plūstošā valoda un absolūtais godīgums – necenšanās izdabāt lasītāju gaidām, sabiedrības ierobežojumiem vai potenciālajiem femīnajiem kodiem, kas varētu diktēt romāna balsi vai noskaņu.
"Raganas" pierāda sievietes, tāpat kā katra lasītāja, īpašo balsi, uztveri, sajūtu un veidu, kā paraudzīties uz pasauli, kuru paši veidojam, pieburam un izdomājam.
Ikviena sieviete, kas kādā izmisuma brīdī ķērusies klāt un noticējusi numeroloģijas, astroloģijas vai rūnu spēkam, "Raganās" ieraudzīs kripatiņu sevis. Taču bez visa tā romāns ir arī vienkārši labi uzrakstīts darbs, kurā aktualizēta sievietes un vīrieša attiecību tēma, bet pāri visam – sievietes patība un spēks.
Džena Andersone "Krīta apļi"
(Izdevniecība "Zvaigzne ABC")
Džena Andersone literatūrā ienākusi salīdzinoši nesen. Pēc diviem "Literārajā akadēmijā" pavadītajiem gadiem 2021. gadā iznāk pirmais stāstu krājums "Dadži", kas izpelnās literārā procesa vērotāju un vērtētāju atzinību un tiek nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā labākā debija. Gadu vēlāk klāt jau nākamais krājums "Sainis", bet 2023. gadā iznāk Dženas Andersones trešais stāstu krājums "Krīta apļi", kas šogad izpelnījies nomināciju kategorijā "Labākais autordarbs prozā".
Dženas Andersones daiļradei raksturīga smalkjūtīga iedziļināšanās aprakstāmajā objektā, un tas pārpārēm manāms arī krājumā "Krīta apļi", kur autore nav sevi ierobežojusi ne stāstu centrālo tēlu dzimumā, ne vecumā.
Krājumā darbojas gan jauni, gan veci, gan sievietes, gan vīrieši, un ikviens no tēliem Dženas Andresones rokās iegūst savu balsi, savu pārliecinošu raksturu. Aizraujoši ir lasīt stāstus, kuros atskaņojas autorei tik tuvā un pazīstamā tiesu sistēmas tēma un vide. Lasītājam tā ir iespēja pa atslēgas caurumu ieskatīties vietās vai pat prātos, kur bez autores labvēlības neiekļūt. Grāmatas noslēgumā spēcīgi skan krājuma titulstāsts "Krīta apļi", tajā jo spilgti iezīmējas jautājums par nosacījumiem, kas veido personību, un to, cik liela ietekme katra cilvēka dzīvē un ceļā ir ģimenei, videi, kurā augam un veidojamies. Vecmāmiņas vilktie krīta apļi var būt sargājoši, bet tie var būt arī kā lāsts vai prāta ierobežojumi, ar kuriem riskējam nodzīvot mūžu.
Ar šķietami minimāliem līdzekļiem radītas ļoti atšķirīgas tēlu balsis un raksturi, kas neatkārtojas – tas ir Dženas Andresones rakstnieces spēks. "Krīta apļi" ir stāstu kompilācija, kurā apvienoti dažādi cilvēki un to dzīves, un autore te pratusi ieraudzīt un izcelt individuālas īpatnības, ārējās un arī iekšējās īpašības, neatkārtojot ne savus varoņus, ne pati sevi.
Svens Kuzmins "Skaistums un nemiers"
(Izdevniecība "Dienas Grāmata")
Svens Kuzmins latviešu literatūrā redzams jau vismaz veselu desmitgadi. Saucams par multimākslinieku, jo līdzās autora literārajiem panākumiem allaž tiek minēts fakts, ka Svens Kuzmins ir etīžu teātra "Nerten" aktieris un režisors, un izglītību ieguvis glezniecībā. Rakstnieka radošā daudzpusība un brīvība izteikties dažādu mākslu valodās veidojusi autoru par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes literātiem. "Skaistums un nemiers" ir Svena Kuzmina ceturtā grāmata, trešā, kas izpelnījusies Latvijas Literatūras gada balvas komisijas uzmanību.
Latviešu literatūras klasiķiem veltītā sērija "Es esmu…" uzskatāma par sarežģītu literāru uzdevumu. Tā paredz ļoti rūpīgu aprakstāmā objekta izpēti, tikpat rūpīgāku iedziļināšanos autora balsī, tās iedzīvināšanu lappusēs, arī iespējami oriģināla skatu punkta meklējumus un saspēli ar lasītāju, kuram nereti ir savi priekšstati par rakstnieka tēlu. Svens Kuzmins romānā "Skaistums un nemiers" rekonstruē Kārli Skalbi – autoru, kura daiļrade joprojām labi zināma lieliem un maziem, pasaku ķēniņu, skumju karali, cilvēcisko tumsu un dzīļu pētnieku. Taču, izgaismojot Kārli Skalbi pirms pasakām un panākumiem, Svens Kuzmins un viņa romāns neiet ne vieglāko, ne paredzamāko ceļu. Vieglums un skaistums grāmatā panākts ar dialogiem, kas uzskatāma par Svena Kuzmina stiprākajām pozīcijām. Tie ir trāpīgi un asredzīgi, tādi, kas ne tikai rekosntruē Kārli Skalbi romāna lasītāju acīs, bet šo tēlu noslīpē līdz ticamības augstākajam punktam.
Rakstnieka personiskās dzīves fonā burbuļo nemieri, skaistais ar nemierīgo drīz vien sajaucies vienā kamolā, un Svens Kuzmins droši strādā ar abām šīm stihijām.
Svena Kuzmina romāns "Skaistums un nemiers" ir viens no tiem sērijas "Es esmu…", kas aizstāv šīs sērijas nepieciešamību un pierāda autora prasmi radīt oriģinālu un neatkarīgu vēstījumu, kas vienlaikus runā par vēsturisku personību un ir daiļdarbs pats par sevi.
Margarita Perveņecka "Aspirantūra"
(Izdevniecība "Dienas Grāmata")
Margarita Perveņecka latviešu literatūrā ir spilgta un īpatna parādība. Autores teksti nav ne viegli, ne vienkārši lasāmi, tiem arvien vajag ne vien literāras, bet arī emocionālas, varbūt pat garīgas nobriešanas. Dramaturģe Margarita Perveņecka ir uzrakstījusi vairākas lugas un kino scenāriju, bet prozaiķe – nu jau trīs grāmatas, no kurām viena – romāns "Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu" – 2011. gadā saņem Latvijas Literatūras gada balvu. Pēc tā – vairāk nekā desmit gadu klusums un tukšums, līdz Margarita Perveņecka 2023. gadā atgriežas ar romānu "Aspirantūra".
Klusums, kas ilgus gadus valdījis ap Margaritu Perveņecku, ir sabiezējis un blīvs, nu rezultējies literārā izaicinājumā – romānā "Aspirantūra". Tas vietējā literārajā procesā parādās kā pārsteigums un izaicinājums – vai gan ir daudz tādu, kuriem būtu spēks, pacietība un prasmes no vāka līdz vākam izlasīt šo tekstu, kurā literārais vijas kopā ar eksakto pasauli, kurā katra lappuse, rindkopa, teikums un vārds ir blīvi savā nozīmē un kurā Margarita Perveņecka ir apņēmības pilna atrast un uzrakstīt cilvēcisko kodolu. Vienlaikus iespējama un neiespējama misija kā atrisināms matemātikas vienādojums, lai risinājuma beigās saprastu, ka atbildes nav. Kā lasāma grāmata, kuru neiespējami izlasīt, ja neesi apbruņojies ar cilvēcisku pacietību un literāru iecietību.
Lai taptu šāds literārs teksts, tā autoram jābūt saaugušam ar valodu. Lai cik tuvs eksaktajai pasaulei ir romāns "Aspirantūra", tas, pirmkārt, pierāda tieši valodas varu, spēku un varēšanu. Protams, arī autora prasmi to izmantot.
Neuzņemos šī literārā veikuma vērtēšanu. To nav iespējams izdarīt, ņemot vērā manu visai fragmentāro iepazīšanos ar "Aspirantūru". Grāmata ir iegūlusi manā grāmatu plauktā un gaida lasītāju, kas būs pietiekami nobriedis un literāri pieredzējis, lai satiktos ar tekstu, kurš, iespējams, nemaz nealkst satikšanās. No otras puses – kam gan top teksti, ja ne lasītājam. Šajā gadījumā – spējīgam, drosmīgam un ļoti pacietīgam.
