Grāmatā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības. Redzamākās no tām ir Gaismas pils, Rundāles pils, Mežaparka Lielā estrāde, Mākslas muzejs. Kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu, norāda tās izdevēji – Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība.
"Saieta nami vai kultūrtelpas, sākot jau no hernhūtiešu kustības, sākot ar Ulmaņa aizsargu namiem Latvijas robežas telpā, mēs kaut kā sekojam tai tradīcijai. Tā mums ir ļoti svarīga nācijas identitātei. Ir būts pie daudzu ēku tapšanas klāt. Īpaši jau varbūt pie Lielās estrādes, pie Nacionālā Mākslas muzeja un Nacionālās bibliotēkas. Likās ir laiks kādam apliecinošam darbam, Kādam, par ko ir lepnums, savā valstī dzīvojot. Daudz gadījumos tās ir arhitektūras veiksmes," teic arhitekts.
Kultūras būves ir pilsētu vietzīmes – tās vairo atpazīstamību un akcentē sabiedrības vērtības. Ēku saturs ir nācijas garīgās attīstības pamats, kultūras būvju arhitektūra bagātina mūsu dzīves telpu, atjaunojot vēsturisko mantojumu un radot jaunus simbolus.
Autors Jānis Dripe atzīmē: "Darbs pie šādas grāmatas sniedz gandarījumu par manu kolēģu – arhitektu radošu veiksmi un lepnumu par savu valsti.
Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis. Kultūras infrastruktūras vērienīgais pienesums noteikti ir 21. gadsimta sākuma redzamākais notikums Latvijas būvmākslā.
Lai arī Rīgas dominante Latvijas kultūras un ekonomiskajos procesos nav apstrīdama, tieši jaunas mākslas un izziņas ēkas ir vairojušas valsts reģionu un mazo pilsētu dzīves kvalitāti."
Grāmatas izdevējs ir LNB Atbalsta biedrība, tās direktore Karina Pētersone uzsver: "Grāmatā iekļautās kultūrvietas ir nozīmīgas ne tikai kā fiziskas telpas, tās koncentrē latvisko identitāti, vērtības, mantojumu, tradīcijas. Tas ir īpaši nozīmīgi nelielām nācijām. Katra bibliotēka, muzejs, koncertzāle, skola ir apliecinājums Latvijas apņēmībai, gribai un varēšanai. Grāmata ir stāsts pasaulei par Latviju un latviešiem un stiprinājums mums pašiem – mūsu pašvērtībai, lepnumam un patriotismam."
Viņa piebilst, ka kultūras būves katrā vietā veido to īpašo, to dzīves sāli un sajūtu par to vietu un piesien cilvēkus vietai.
"No šiem 83 objektiem, tikai viena trešdaļa atrodas Rīgā, divas trešdaļas ir Latvijas novados. Un tas ir skaisti, ka pašvaldības ir izpratušas, ko vietējai kopienai dod sakārtota vide.
Šīs kultūrvietas ir apliecinājušas katras mazas vai lielas vietas varēšanu, spēju, tiekšanos augšup, varbūt arī šī grāmata cilvēkus pacels mazliet un dos pašapziņu, identitātes un vietas apziņu," teic Pētersone.
