"Nepieradināts putns"
"Nepieradināts putns" ir Zanes Zustas divpadsmitā grāmata. Rakstnieces gaitas viņa sāka pirms astoņiem gadiem ar starptautisku atzinību guvušajām bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci. Viņa raksta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ir populāro psiholoģisko grāmatu "Tarakāni manā galvā", "Tarakāni tavā galvā" autore.
Par ko tad vēsta viņas jaunākā grāmata? Atslēgu Zane Zusta dod jau grāmatas ievadā, uzsverot, ka tā ir veltījums visiem tiem mazajiem zēniem un meitenēm, kuri izauguši par lieliem vīriem un sievām bez tēva, bet visu dzīvi pēc viņa ļoti ilgojušies.
Zinot, cik Latvijā tādu cilvēku ir daudz, diezgan droši var teikt, ka viņiem būs ļoti viegli identificēties ar grāmatas galveno varoni Lindu.
Grāmata izseko Lindas dzīvei no bērnības līdz aptuveni 40 gadiem, un, kopš viņa sevi atceras, viņa vienmēr ilgojusies pēc tēva, kura viņai nekad nav bijis. Protams, ilgas mijušās arī ar ļoti plašu citu izjūtu gammu, sirdssāpēm – redzēt, ka citiem bērniem ir tēti, dusmām, ka tēvam viņa nav bijusi svarīga, arī ar milzum daudz visādām iztēles ainām, kāds varētu izskatīties tēvs, kas notiktu, ja viņi tomēr satiktos.
Mamma Lindai ir, viņām ir cieša saikne, bet mamma izvēlas neko par tēvu nestāstīt, un tam ir arī savs iemesls. Tikai reiz bērnībā, kad Linda pārnāk no skolas, mammai ir saraudātas acis, un viņa pastāsta, ka tikko bijis atnācis Lindas tēvs. Linda viņu nepaspēj satikt, bet kā piemiņa uz visu mūžu viņai paliek tēva atnests violets rotaļu zaķis. Kad Lindai ir gandrīz 40 gadu, notiek kas negaidīts un viņas dzīvi pilnīgi satricinošs – tēvs ar vēstules starpniecību uzaicina viņu satikties. Kā pārdomu laiku viņš dod nedēļu, saprotot, ka šai tikšanās reizei abiem ir jāsagatavojas.
Kā šī tikšanās notiek – to, protams, atstāšu intrigai, bet atzīšos godīgi, man bija pārsteigums, kurš izrādījās Lindas tēvs.
Lai arī šīs ilgas pēc tēva ir grāmatas galvenais caurviju motīvs, tai ir gana daudz arī citu vēstījumu slāņu, un kaut kādā ziņā pēcgarša pēc šī darba izlasīšanas paliek ļoti silta un sirsnīga. Kāda ir arī pati galvenā varone Linda.
"Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā"
Vizuāli izteiksmīgo, asprātīgo grāmata "Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā" radījušas divas autores – arhitektūras, mākslas un kultūras žurnāliste Agnese Čivle un dizainere, dizaina pasniedzēja Daina Ēķe. Grāmata ir ilustratīvs ceļvedis Eiropas arhitektūras stilu vēsturē, patiešām lielisks izziņas un iedvesmas avots nākamajiem arhitektiem.
Lasītājus ceļojumā pa dažādiem laikiem un stiliem ved divi galvenie varoņi – zinātkārais Putns un zinošā Arhitekte, kas aicina uz arhitektūru paraudzīties atvērti, domājoši un rotaļīgi. Ceļojums sākas ar renesansi, ved cauri baroka greznībai, klasicisma elegancei un tā uz priekšu līdz pat laikmetīgajai arhitektūrai. To pārstāv tādi mūsdienu brīnumi kā piemēram, "Kunsthaus" muzejs Grācā, "Casa de Musica" jeb Mūzikas māja Porto, Reikjavīkas koncertnams "Harpa" un citi. Par katru ēku abu galveno varoņu starpā norit aizrautīgas sarunas. Piemēram, kad zinātkārais Putns ierauga "Kunsthaus" muzeju Grācā, viņš zinošajai Arhitektei vaicā – kas tad tas par milzu nesaknābjamu kāpuru pašā pilsētas viducī? Arhitekte atbild, ka šī ēka patiešām saukta visdažādākajos vārdos, arī par vali, nīlzirgu mazuli un citplanētieti. Klīstot runas, ka pirmā ideja par to radusies arhitektam Kolinam Furnjē, kad viņš ar nazīti grebis ziepju gabalu, ļaujot tam vairakkārt izslīdēt no slapjajām rokām.
Galu galā abi nonāk pie secinājuma, ka kopumā tā ir ļoti brīnumaina ēka un, kad tumšajā laikā tās fasādē iedegas simtiem spuldzīšu, tā atgādina spožu jāņtārpiņu. Šādi un līdzīgi dialogi izlasāmi arī par citām grāmatā apskatītajām ēkām.
Īpaši jāakcentē grāmatas ilustrācijas, kas ir ļoti atraktīvas un pievērš uzmanību gan ēku arhitektūras detaļām, gan koptēlam, ko vēl papildina iztēli rosinoši asociatīvi momenti.
