Laura Vinogradova "Vārnas"
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Grāmatu blogeres Zanes Berces atsauksmes par izlasīto meklējiet viņas "Instagram" lapā "Mom who reads a lot". Tur arī atsauksme par Lauras Vinogradovas garstāstu "Vārnas" – Zanesprāt, labāko 2024. gada grāmatu līdz šim. Stāsts koncentrēti, bet dziļi skar tēmas, par kurām latviešu literatūrā lasām salīdzinoši reti un maz, un Laura Vinogradova tās atklāj un izgaismo ar pietāti un iejūtību. ""Vārnas" atklāj neērto tēmu – bērnunama bērni. Sistēmas bērni, kuri vēl joprojām, šķiet, ir nevienam nevajadzīgi, dziļi sāpināti, pamesti un nesaprasti. Atrast mājas bērnam ir pats svarīgākais, bet mājas jau nav tikai ēka ar sienām un griestiem, tās ir sajūtas un cilvēki tev blakus," atsauksmē raksta Zane, piebilstot, ka "Laurai izdevies izstāstīt mazākumtautības pārstāvju stāstu caur dažādām šķautnēm, parādot gan ierastos stereotipus, gan cilvēciskās un kultūras īpatnības".
"Vārnas" ir stāsts par piederību, ģimenes sajūtu, atšķiršanos un vēlmi iekļauties. Rakstniece Laura Vinogradova turpina ieskatīties cilvēka dvēsles dziļumos, cienot gan savu lasītāju, gan literāro objektu.
Gusts Ošmucnieks "Alus kalnos garšo labāk"
Autorizdevums
Riteņizbraucienu, alus un grāmatu cienītājs Agris Jēkabsons stāsta, ka pirmajā pusgadā pamatīgi aizrāvies ar audiogrāmatām. Taču izlasīto grāmatu plauktā gozējas arī kāds taustāms lasāmgabals, kas lieliski atbilst visām grāmatu blogera interesēm. Gusta Ošmucnieka pieredzes stāsts "Alus kalnos garšo labāk" ir par riteņbraukšanu un piedzīvojumiem un, kā liecina grāmatas nosaukums, arī alus te iesaistīts. Kā stāsta Agris, "grāmatas saturs ir gaužām vienkāršs – četri latviešu džeki ar ričukiem pa vecu tirdzniecības ceļu brauc pāri Alpiem. Šis piedzīvojums aprakstīts dienasgrāmatas formātā un papildināts ar milzum daudz mākslinieciskām bildēm, kas uzņemtas ar filmiņu fotoaparātu. Tā kā grāmata nav tikai lasāms prieks, bet arī bauda acīm". Reizēm tieši vienkāršībā ir spēks, taču vislielākais spēks ir grāmatās, kas lasītājus uzrunā un skar personiski.
Agra atsauksmes par grāmatām lasiet blogā "Grāmatas ir mani labākie draugi", savukārt "Instagram" lapā "Latvietis uz velo" sekojiet līdzi Agra ģimenes piedzīvojumiem uz velosipēda.
Inga Gaile "un varbūt ka mēs visi izdzīvosim"
Izdevējs – "Dienas Grāmata"
Savā "Instagram" grāmatu lapā grāmatu blogere Inga Gedžūne dalās ar skaistiem dabā noķertiem fotomirkļiem un dziļām atsauksmēm par dzeju. Jautāta pēc labāka 2024. gada pirmā pusgada dzejas krājuma, Inga nevilcinoties nosauc Ingas Gailes jaunāko grāmatu "un varbūt ka mēs visi izdzīvosim". Izvēli noteikti ietekmējis arī fakts, ka Ingas Gailes dzeju neesam lasījuši jau ilgāku laiku. Lai gan no lirikas rakstniece nebija aizgājusi tālu arī romānos, tomēr tie ir tādi kā mazi svētki – atkal lasīt Ingas Gailes pasauli dzejā. Kā stāsta grāmatu blogere Inga Gedžūne, "un varbūt ka mēs visi izdzīvosim" ir "atzīšanās, bet ne grēksūdze. Jo nav grēks būt un gribēt, darīt un spēt, bet reizēm arī nevarēt un negribēt, un tomēr neslēpties, bet dzīvot ar atvērtu un pulsējošu sirdi, kas ir tik jūtīga un uztverīga drosmei un padevībai, sāpēm un nodevībai, vājumam un izturībai. Mūsu bezgala sarežģītajai, samudžinātajai cilvēcībai".
"Konfrontējoša, šokējoša, izaicinoša, satricinoša, bet arī dziļi mierinoša un dziedinoša grāmata. Cerīga nosaukumā un kopējā noskaņā," tā lasām Ingas Gedžūnes blogā "Elpoju prieku", un šie ir vārdi, kas precīzi raksturo krājumu un rakstnieci tās vēstījumā pasaulei.
Hanja Janagihara "Mazliet dzīvības"
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
"Vai es ieteiktu lasīt šo grāmatu? Nē. Tā sāpinās. Liks pārciest dusmas. Naidu. Tā saraudinās. Izsitīs sirdi no ritma. Un loģiku no prāta. Tas būs vairāk nekā septiņsimt lappušu garš ceļojums cauri netaisnībai. Pārestībai. Neaptverami nepanesamam ļaunumam, kuru nav iespējams vienkārši ņemt un nokratīt no ādas." Tā par pirmā pusgada tuvāko grāmatu raksta Arta Brice, kuras atsauksmes par izlasīto lasiet blogā "Post Scriptum". Tajā meklējiet arī sajūtu pierakstus par Hanjas Janagiharas pasaulslaveno romānu "Mazliet dzīvības" – grāmatu, kas noteikti satricinās un varbūt pat sadragās pasauli, kurā dzīvojat, elpojat un ticat visam labajam.
Romāna centrā ir četru jauniešu draudzība un centieni iekarot Ņujorku. Vilems, Džeibijs, Malkols un Džūds katrs piedzīvo savu personisko drāmu, bet cauri laikiem viņus nes mīlestība un spēja izturēt dzīves traģēdijas. Visticamāk, pēc izlasīšanas "Mazliet dzīvības" nekad neatstās lasītāja prātu, ko atzīst arī Arta: "Es vienmēr atcerēšos divi tūkstoši divdesmit ceturtā gada janvāri kā mēnesi, kurā bija tā viena gadu gadiem garā nedēļa. Pat šobrīd, rakstot šos vārdus, man šķiet, ka tā vēl nav galā – tā nedēļa, kurā dzīvoju amerikāņu autores Hanjas Janagiharas (Hanya Yanagihara) slavenajā romānā "Mazliet dzīvības" (A Little Life)."
Aleksandrs Dimā "Grāfs Monte Kristo"
No franču valodas tulkojis Jānis Rainis
Izdevējs – "Liesma"
Lai grāmata tiktu pie labākās pusgada lasāmvielas titula, tai nebūt nav jābūt no jaunāko dižpārdokļu plaukta. Der arī sen pārbaudītas vērtības. Grāmatu blogere Mairita Gurova 2024. gada pirmajā pusē izceļ Aleksandra Dimā pasaulslaveno romānu "Grāfs Monte Kristo", par kuru Mairita saka: "Tā ir mana visu laiku mīļākā grāmata!" Atkārtoti pārlasīta šogad, tā nav zaudējusi ne kripatu šarma un aizrautības. Stāsta Mairita: "Šogad beidzot pārlasīju vienu no savām mīļākajām grāmatām, un esmu pilnīgā sajūsmā, ka mana mīļākā grāmata joprojām ir mīļākā grāmata. Iegādājos vienīgo pilno romāna tulkojumu angļu valodā, vairāk nekā 1200 lpp, bet es būtu gatava lasīt divtik daudz." Mairitas blogā "Marii grāmatplaukts" lasām, ka pilnā grāmatas versija nav nemaz tik viegli atrodama un lasītājam ir jābūt īstam stāsta cienītājam, lai tādu sameklētu un izlasītu.
Tajā ir kas ļoti īpašs – atrast savu mīļāko grāmatu, to ik pa laikam pārlasīt un atkal sajust prieku un aizrautību, kādu tā rada. Lai Mairitas pieredze kalpo kā iedvesma un apliecinājums – kaut kur pasaulē ir vismaz viena grāmata tieši mums.
Olli Jalonens "Debesu lode"
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Izdevējs – "Valodu māja"
Bloga "Lili lasa un raksta" saimniece Lilita ir īstena literatūras gardēde, kas grāmatās novērtē ne vien aizraujošu stāstu, bet arī labu valodu. Tieši tāpēc gluži likumsakarīga šķiet Lilitas izvēle, domājot par 2024. gada pirmās puses mīļākajām grāmatām. Grāmatu blogere nevilcinoties nosauc somu autora Olli Jalonena romānu "Debesu lode", kas pie latviešu lasītājiem nonāca jau pagājušajā gadā, bet izlasīts šogad. Arī "Debesu lode" tāpat kā romāns "14 mezgli līdz Griničai" nosacīti stāsta par ceļojumu, taču Olli Jalonena rakstnieka talants ļauj ceļot ne vien līdzi centrālajam varonim Angum. Grāmata ir ceļojums vārdos, valodā un pasaules likumsakarībās: "Angus ir kā kristāldzidrs stikla trauks, kā palielināmā lēca, caur kuru tu ieraugi tālumā esošos cilvēkus un norises tuvu, pavisam tuvu. Autentisks 17. gadsimts, un, ziniet, nav tur nekādu deklaratīvu detaļu vēstures faktu izklāstā, bet tu, cilvēks, tici, ka tā bija, tā ļaudis uzvedās un sarunājās. Tā domāja. Tiesa gan, ar to ļaužu domāšanu, spriedumiem un aizspriedumiem, ritot gadu simtiem, nekas nav mainījies."
Anete Mīrsva "Samsona ceļojums"
No vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga
Mākslinieks Mārtiņš Zutis
Izdevējs – "Jāņa Rozes apgāds"
Ir kaķu cilvēki, ir suņu cilvēki, un ir grāmatu cilvēki. Par Ditu, kuras pārdomas par grāmatām lasiet "Instagram" blogā "Well read woman project", viennozīmīgi var teikt – viņa ir caur un cauri grāmatu cilvēks ar īpašu mīlestību pret fantāzijas literatūru. Ditas pirmā pusgada mīļākā grāmata ir vācu autores Anetes Mīrsvas stāsts "Samsona ceļojums", kas pieskaras gana ikdienišķai tēmai – mājdzīvnieka nāvei, bet autores prasme to izstāstīt ir gandrīz dziedējoša. "Šajā grāmatā ir ļoti daudz vietu, kurās skumt un par kurām raudāt. Es neraudāju ne reizi. Un zināt kāpēc? Tāpēc, ka uzrakstīt par nāvi tā, kā to dara autore, ir jāmāk. Es nekad mūžā neesmu lasījusi grāmatu, kurā nāve ir tik viegli un gaiši aprakstīta. Jā, nāve ir slikta, tā mums atņem, tā apstādina un tā izbeidz. Bet tā arī atbrīvo un dod vietu jaunam sākumam. Es nekad mūžā nebiju jutusies tik mierīga, lasot par nāvi," tā par grāmatu raksta Dita, apgalvojot, ka tā noteikti jāizlasa ikvienam suņu cilvēkam. Kā būtu, ja to izlasītu visi?
Emīlija Henrija "Tie, ko satiekam brīvdienās"
No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve
Izdevējs – "Evita"
"Autore zina visas žanra iekšiņas un āriņas, un ar katru grāmatu uzjauc jums jaunu sajūtu kokteili. Šoreiz mēs ceļojam pa pasauli ar Aleksu un Popiju, kas daudzu gadu garumā uzstāj, ka ir TIKAI DRAUGI. Jā, šī plate jau simtiem reižu drillēta, bet apsolu, Emīlija Henrija jūs pārsteigs ar šo dziesmu jaunās skaņās. Tas būs īsts popūrijs par populārākajiem brīvdienu galamērķiem, par mīlestību, kas var būt klusa un pacietīga, par draudzību, kas ir tik trausla kā tauriņa spārns, par sevis meklējumiem un atradumiem," tā par Emīlijas Henrijas romānu "Tie, ko satiekam brīvdienās" raksta Kristīne Pīkenena Instagram blogā "Humpalas un grāmatas". Emīlija Henrija ir iekarojusi tūkstošiem romantisko romānu lasītāju sirdis visā pasaulē, un nu tā lasāma arī latviešu valodā. Par labu to atzīst arī par skarbāko latviešu grāmatu blogeri dēvētā Kristīne Pīkenena, kas prot novērtēt labi uzrakstītu romantiku.
Romāns visiem, kas joprojām tic vai vēlas noticēt mīlestībai, vai tiem, kas meklē labu lasāmvielu vasarai, "Tie, ko satiekam brīvdienās" būs īsti laikā.
Rute Kārkliņa "Ellīgi skaisti noslēpumi"
Māksliniece Linda Valere
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Krāšņi un skaisti "Instagram" blogā "Pielasīt sirdi" grāmatas rāda grāmatu blogere Sandra Koka. Arī Sandras atsauksmes par izlasīto ir smalki izcakotas, piedāvājot aizraujošu lasīšanas pieredzi ne tikai grāmatas, bet arī bloga ieraksta lasītājiem. Par šī gada pirmās puses mīļāko grāmatu, Rutes Kārkliņas stāstu krājumu "Ellīgi skaisti noslēpumi", Sandra raksta šādi: "Rutes stāsti kā raupjas malkas pagales skali starp grumbu sarievotiem pirkstiem ieurbjas ādā, sarēto jau tā raupjo plaukstas iekšpusi, atstājot sīciņas skabargas, kas lēnām iepūžņojas, negaidītos mirkļos atgādinot par sevi." Tikpat izjusti un emocionāli piesātināti raksta arī rakstniece Rute Kārkliņa – par dzīves mirkļiem, kas atstāj pēdas mūsos, par cilvēkiem, kas dzīvo mazas un lielas dzīves, par skabargām, kas ieķērušās sirdīs un tur savij ligzdas kā putni.
"Smalkjūtīgi, trausli un urdoši. Stāsti, kas ieved nezināmajā, ceļo laikā, bet savijas kopā vienā ģimenes kamolā," savu grāmatas vērtējumu raksta Sandra Koka, uzsverot, ka Rutes Kārkliņas stāstos blakus skumjām ir tikpat daudz cerības. Kā dzīvē.
"Desert Flower" by Waris Dirie
Grāmatai plānots izdevums latviešu valodā izdevniecībā "Latvijas Mediji"
Vēsturisko romānu un jaudīgu biogrāfiju cienītāja Ieva Strazdiņa gada pirmās puses noslēgumā iesaka izlasīt somāliešu supermodeles Varisas Dīrijes (Waris Dirie) autobiogrāfiju "Desert Flower". Pēc grāmatas izlasīšanas Ievas pirmās emocijas ir šoks un neticība, ka kaut kur pasaulē joprojām notiek tumsonīgas zvērības, kurās arvien turpina ciest sievietes. "Atklāti sakot, es nesaprotu, kā Waris stāsts tik prasmīgi ietilpināts tik salīdzinoši nelielā grāmatā. Somāliešu kultūra un paražas, tajā skaitā brutāla meiteņu apgraizīšana, visa veida vardarbība, nabadzība, piespiedu laulības, bēgšana pāri tuksnesim, nokļūšana Londonā, kas palēnām un ne bez grūtībām Waris aizveda līdz pat "Vogue" un "Elle" vākiem," Ievas vērtējums grāmatai ir nepārprotamas piecas zvaigznes no piecām. Lai gan autores izstāstītais ir šausminošs līdz kaulam, tomēr Varisa Dīrije to pratusi uzrakstīt ar gaišumu un pat humora devu, ko novērtē arī grāmatu blogere Ieva Strazdiņa.
Vairāk par Ievas izlasīto lasiet blogā "Mrs. Lasītāja".
Grāmatu izlases
