Andrejs Cīrulis vislabāk pazīstams kā savulaik populārā laikraksta “Padomju Jaunatne” galvenais redaktors un viens no Atmodas līderiem, bet visu mūžu viņam bija īpaša saikne ar Līgatni, kur viņš atklāja arī savu žurnālista aicinājumu. Līgatnei veltīta grāmata bija viņa ideja, tajā iekļauto materiālu viņš jau bija sarakstījis, tikai nepaspēja grāmatu pabeigt, jo pagājušā gada decembrī aizgāja mūžībā. Nu to īstenojuši citi Līgatnes patrioti – Andreja Cīruļa tuvinieki, draugi un atbalstītāji.
“Līgatne ielika viņam patiku gan pret žurnālistiku, gan pret avīzēm, gan pret visu. Dievs vien zina, kādu ceļu būtu aizgājis, ja tajā laikā netrāpītos Līgatnē,” tā grāmatas radošā komanda, gaidot grāmatas atvēršanu, spriež par Līgatnes lielo lomu Andreja Cīruļa dzīvē. Viņu priekšā tobrīd ir kaudzīte ar 60. gadu avīzes “Līgatnes Papīrnieks” numuriem, kur Andrejs Cīrulis savulaik sāka savas žurnālista gaitas.
Ar “Līgatnes Papīrnieku” aizsākās Andreja Cīruļa žurnālista ceļš, pēc tam viņš strādājis Latvijas Radio, laikrakstā “Cīņa”, Atmodas gados bijis ļoti populārā laikraksta “Padomju Jaunatne” galvenais redaktors, arī viens no redzamākajiem Atmodas līderiem.
Arī būdams prom no Līgatnes, viņš to vienmēr paturēja dziļi sirdī un mūža otrajā pusē rakstīja pētnieciskus rakstus laikrakstā “Līgatnes Novada Ziņas”. Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins labi atceras, kā tas sākās, kad 2014. gadā Andrejs Cīrulis viņam piezvanījis.
Ainārs Šteins stāsta: “Andrejs man piezvanīja un teica – es gribētu “Līgatnes Novada Ziņās” par Līgatnes vēsturi uzrakstīt kādu rakstu, vai jūs būtu gatavi nopublicēt? Es tā stipri samulsu, jo es varu iedomāties, cik liels ir augsti profesionāla žurnālista honorārs... Bet es teicu – protams, Andrej, tomēr es nezinu, vai mēs to varam atļauties...
Viņš atbildēja – nē, tā lai ir mana dāvana līgatniešiem.”
Šī dāvana līgatniešiem no viena rakstiņa pārtapa piecu gadu darbā, vairāk nekā 60 nopietnā izpētē balstītos rakstos par Līgatni no 18. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Tagad šie raksti arī vienkopus izlasāmi grāmatā.
Ainārs Šteins skaidro: “Tas ir stāstījums par Līgatni un tās apkārtni, kas ir Andreja jaunības dienu zeme, tas ir stāstījums par Līgatnes un Latvijas papīra ražošanas tradīcijām, to uzplaukumu un norietu, tas ir stāstījums par Līgatni kā utopiju, kas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā bija viena no modernākajān industriālajām pilsētiņām. Bet tas ir arī daudz plašāks stāstījums par to milzīgo ieguldījumu, ko Andrejs Cīrulis ir devis Latvijas neatkarībai. Par Atmodas laiku, par dažādām aizkulisēm šajā laikā. Es domāju, ka pat cilvēki, kas ļoti interesējas par šo periodu, šajā grāmatā ieraudzīs ļoti daudz jauna, nezināma.”
Grāmata izdota ar daudzu līgatniešu iesaistīšanos, bet tās galvenie idejas autori, virzītāji un atbalstītāji ir kultūrvietas ”Zeit” Līgatnē dibinātāji Inese un Marģers Zeitmaņi. Marģers Zeitmanis stāsta, ka viņa ģimene Līgatnē ir ienācēji, šeit pastāvīgi dzīvo četrus gadus, bet līdzīgi kā Andrejs Cīrulis – sajūt šo vietu kā ļoti īpašu.
Marģers Zeitmanis stāsta: “Šie visi stāsti, šīs visas leģendas ir bezgala, bezgala interesantas. Man palaimējās 2017. gadā klātienē iepazīties ar Cīruļa kungu, un vārds pa vārdam, vārds pa vārdam, lasot arī viņa periodiku, man radās sajūta, ka mūsu digitālajā laikmetā, kad daudz kas pārvēršas par putekļiem, ka būtu vērts pacensties un apkopot šo lielo darbu, lai izdotu to grāmatā.”
Grāmatas izdošanas radošajā komandā darbojās arī Andreja Cīruļa meita Dace Cīrule; lai arī grāmatas pamatu tēvs jau bija izveidojis, grāmatas veidols to pieprasīja papildināt ar vizuāliem materiāliem un citām detaļām.
“Patiesībā grāmatas tapšanā un veidošanā es iesaistījos tikai pēc tēva nāves, jo līdz tam viņš pats to darīja. Un teiksim tā, tas bija ļoti grūts uzdevums – “pārņemt tēva apavus”. Jo viņš ir žurnālists, viņam tas bija sirdsdarbs. Es strādāju citā jomā, līdz ar to pārņemt to – tas bija gan liels gods, gan izaicinājums,” uzsver Dace Cīrule.
Grāmata ir arī vizuāli ļoti skaista un iespaidīga, tās mākslinieciskā redaktore ir Irēna Anslava, bet korektore Zaiga Lasenberga.
17. novembrī grāmatas radošā komanda bija ieradusies Nacionālajā bibliotēkā, lai svinīgi bibliotēkai dāvinātu pirmos eksemplārus. Tos saņēma bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone. Viņas vērojumi liecina, ka pēdējos gados vērojama priecējoša tendence – vietējās vēstures pētniecības renesanse.
“Mēs ar Marinas Kosteņeckas projektu apbraucam Latvijas bibliotēkas, mēs esam paciemojušies 30 vietās, un gandrīz katrā no tām – vai tas ir novada centrs, vai pilsēta – esam saņēmuši dāvanā grāmatu par novadu. Ir pašlaik tāda kā renesanse vietējās vēstures pētniecībā, un tas ir ārkārtīgi vērtīgi,” stāsta Karina Pētersone.
“Bet saņemt Andreja Cīruļa pēdējo mūža darbu ir īpaši emocionāls brīdis, tas ir ļoti skaists mantojums, ko viņš ir atstājis pēc sevis, paldies cilvēkiem, kuri palīdzēja grāmatai iznākt jau pēc Andreja nāves.”
Andrejam Cīrulim ir arī ļoti nopietna loma Nacionālās bibliotēkas vēsturē, viņš jau 80. gadu beigās bija viens no aktīvākajiem jaunas bibliotēkas ēkas projekta virzītājiem.
