“Latvijas sabiedrība ir zaudējusi unikālu personību - mākslu bruņinieku, kurš dzīvē un daiļradē stāvēja pāri ikdienai, ticot augstākām vērtībām un tiecoties tuvināt sevi un lasītājus neaptveramās valodu un kultūru upes neredzamajai plūsmai,” raksta Arno Jundze.
Leons Briedis dzimis kādreizējā Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos. Vidusskolu beidzis Siguldā. Politisku iemeslu dēļ par režīmam nepieņemamas dzejas rakstīšanu 1970. gadā izslēgts no Latvijas Valsts Universitātes. Pēc tam viņa ceļi veduši uz Moldovu (toreiz – Moldāviju) kur Leons Briedis iestājās Kišiņevas universitātē un studēja romāņu valodas. Moldovā viņš satika savu nākamo dzīvesbiedri un mūža mīlestību dzejnieci Mariju Briedi-Makoveju.
Divus gadus Leons Briedis mācījies Maskavā M. Gorkija Pasaules literatūras institūta augstākajos literatūras kursos.
1974. gadā iznāk viņa pirmā dzejoļu grāmata “Liepas koks, zalkša asins”. Tai seko “Laiks mest ēnu” (1977), “Aizejošais loks” (1981), “Pēcjāņi” (1983) un daudzi citi.
Neskaitot dažādas izlases un tiem līdzīgus atkārtotus tekstu apkopojumus, viņa bibliogrāfijas rādītājā atrodami gandrīz 30 oriģināldzejas krājumu nosaukumi. Līdzās tiem top dzeju krājumi bērniem un publikācijas periodikā: esejas, prozas un lugu tulkojumi, literatūrvēsturiskas apceres par dažādiem autoriem, kinoscenārijs.
Leona Brieža veikums atdzejā ir apmēram 50 dzejoļu izlases, krājumi, antoloģijas. Viņš tulkojis no aromīnu, sardu, retroromānu, galīsiešu, krioļju, nīderlandiešu, latīņu, rumāņu, itāļu, katalāņu, spāņu, franču, portugāļu, japāņu, ukraiņu, serbu, albāņu un horvātu valodām.
Neatņemama Leona Brieža oriģināldzejas sastāvdaļa ir tās iekšējā muzikalitāte. To saklausījis ne viens vien latviešu komponists. “Atziedi dvēsele”, “Muļķa sirds”, “Cielaviņa”, “Dāvāja Māriņa”, “Rozīt manu nātru dārzā”, “Kad mēs iemīlēsim”, “Nevajag mierināt” – tā ir tikai daļa no Leona Brieža radītajiem dziesmu tekstiem.
Latviešu kultūrai ļoti nozīmīga bijusi arī Leona Brieža izdevējdarbība. Pateicoties viņam, latviešu lasītāji guva pieeju diviem intelektuāliem kulturoloģiskas dabas žurnāliem “Grāmata” un “Kentaurs XXI”. Savukārt, Leona Brieža dibinātais apgāds “Minerva” lasītājiem devis virkni intelektuāli nozīmīgu tekstu.
Par savu veikumu dzejā, atdzejā un kultūras bagātināšanā Leons Briedis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Rumānijas ordeni “Ordem do Merito Comenandor”. Viņš saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju un virkni goda diplomu starptautiskos dzejas un atdzejas festivālos. Leons Briedis ieguva augstāko apbalvojumu Latvijas literatūrā - LALIGABA balvu par mūža ieguldījumu (2014).
Atvadīšanās no Leona Brieža notiks piektdien 7. februārī pulksten 11.00 Krematorijas lielajā zālē. Rakstnieku savienība lūdz nenest vainagus un citus lielizmēra ziedu kārtojumus.
