Festivāla "Prozas lasījumi” laikā vēl bez Baltijas autoru lasījumu vakara notika arī seminārs tulkotājiem, tāpat tiek strādāts pie tulkotāju meistardarbnīcu nometnes izveides. Notika arī sarunas par turpmākas sadarbības veicināšanu starp Baltijas valstu rakstnieku savienībām, autoru apmaiņu, savstarpējo tulkojumu veicināšanu un citu sadarbību literatūras jomā.
"Interesantākais, ka, neraugoties uz lielo kaimiņu draudzību, rakstnieku savienības īpaši kopīgus projektus nav realizējušas. Tīts Aleksejevs bija izrēķinājis, ka mēs pēdējo reizi esam tikušies vēl padomju laikā.
Šī ir pirmā reize, kad īstenojam mūsdienīgu projektu. Tas devis daudz. Sadarbība gada laikā ir uzplaukusi faktiski tukšā vietā kā sēkliņa, ko ieliec puķu podā un ir uzplaucis košs zieds. Sadarbība ir daudzveidīga, tā ir ideju apmaiņa un konkrētu projektu īstenošana,” skaidro Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze.
Šī gada rudenī triju Baltijas valstu premjeri parakstīja savstarpēju vienošanos par Baltijas Kultūras fonda izveidi, kurš dibināts jaunu un paplašinātu kultūras iniciatīvu radīšanai. Paredzēts, ka katra valsts veic gadskārtēju fonda iemaksu 100 000 eiro apmērā. Viens no darbības virzieniem, kuru finansēs fonda līdzekļi, ir Baltijas valstu literatūras tulkošana un savstarpēja popularizēšana.
"Igaunijā ilgu laiku ir bijusi plaisa starp latviešu un lietuviešu literatūru, un es domāju, ka tām būtu savstarpēji jāsarunājas un jāpapildina vienai otru. Es domāju, ka šis
sadarbības projekts ir svarīgs vispirmām kārtām tāpēc, ka caur to mēs viens otru labāk iepazītu. To var izdarīt, palielinot tulkojumu skaitu; līdz ar to stāsts nav tik daudz par rakstniekiem, kā par tulkotājiem un lasītājiem, kas šo savstarpējo sapratni var paplašināt,” uzskata Igaunijas Rakstnieku savienības vadītājs Tīts Aleksejevs.
Aleksejevs līdzšinējo sadarbību vērtē kā ļoti sporādisku.
"Mums jānotur šis sadarbības tilts ar Latviju un Lietuvu, jo jūs esat mūsu kaimiņi. Abām valstīm ir lieliska Eiropas rakstniecības tradīcija, gan romāna, gan noveles izpratnē. Es uzskatu, ka igauņu lasītājam par to būtu jāuzzina arvien vairāk. Lai to paveiktu, mēs pulcēsim darbam tulkotājus un veidosim Baltijas Asamblejas balvu ieguvušo autoru tulkojumu sēriju. Es uzskatu, ka tas visu triju valstu lasītājiem būs liels ieguvums,” atzīst Aleksejevs.
"Pirmkārt, es vēlētos pateikties Latvijas Rakstnieku savienībai, kura iniciēja šo Baltijas rakstnieku savienību sadarbības projektu.
Arī mēs Lietuvā esam izjutuši nepietiekamu kontaktu ar savām kaimiņvalstīm. Ar nožēlu jāatzīst, ka ir veikti pavisam nedaudzi latviešu un igauņu literatūras darbu tulkojumi,” atzīst Lietuvas Rakstnieku savienības vadītāja Birute Jonuškaite.
Jonuškaite norāda, ka ir pieņemts lēmums par atsevišķa fonda izveidi, kurš ik gadu finansēs Baltijas Asamblejas apbalvoto darbu tulkojumus, līdz ar to veidosies grāmatu sērija, kuru vajadzēja izveidot jau daudz agrāk.
"Ļoti svarīga ir politiskā griba: politiķu izpratne un drošsirdība šīs iniciatīvas turpmākā attīstīšanā, jo mūsdienu izdevējdarbības pasaule ir ļoti nežēlīga. Ir nepieciešama nauda, ne tikai uzmundrinoši vārdi. Nauda, ar kuru atbalstīt izdevējus un tulkotājus. Tā, kā tas notiek, piemēram, Ziemeļvalstīs. Mēs esam ļoti pateicīgi Ziemeļu Padomei, jo tā atbalsta mūsu projektu ar nosaukumu “Baltijas valstu rakstnieku savienību sadarbības tīkls”,” skaidro Aleksejevs.
Kāda ir Igaunijas situācija tulkotāju jomā – vai ir pietiekami daudz profesionāļu, kuri varētu veikt šo svarīgo misiju, iepazīstināt ar pārējo Baltijas valstu literatūras jaunumiem?
"Situācija ir diezgan nožēlojama. Latvija šajā ziņā laikam ir visattīstītākā, jo jums ir augstākās raudzes tulkotāji no igauņu uz latviešu valodu.
Arī mums ir labi tulkotāji, bet pamatā mums ir nepieciešamas jaunas balsis mūsu tulkošanas vidē. Jo valoda mainās un ir jābūt zināmai turpināmībai,” uzskata Aleksejevs.
Tāpēc viens no Igaunijas Rakstnieku savienību sadarbības tīkla mērķiem ir jaunu tulkotāju, jaunu starpkultūru mediatoru atrašana un tālāka motivēšana.
"Varētu teikt, ka tulkotājs ir kultūras stūrakmens; jo nereti tulkotājs var pildīt arī vēstnieka funkciju un pat darīt to vēl labāk nekā pats vēstnieks. Es redzu šādus piemērus gan Latvijas, gan Lietuvas pieredzē. Šie cilvēki dara ļoti grūtu darbu, un mums viņi ir jāatbalsta – ar stipendijām, ar pateicīgas darba vides un radošu aktivitāšu nodrošināšanu,” turpina Aleksejevs.
Lietuvā jau vairākus gadus tiek īstenots projekts, kura ietvaros notiek rakstnieku tikšanās ar studentiem, kuri apgūst lietuviešu valodu citu valstu universitātēs.
"Sākotnēji apmeklējām augstskolas Varšavā un Brno, pērn un šogad strādājām ar studentiem un docentu Edmundu Trumpu Latvijas Universitātē. Ļoti laba sadarbība ar studentiem izveidojās Indrai Brūverei, viņa paveica lielisku darbu. Tika atdzejoti Vlada Bražūna dzejoļi un dažādu autoru īsstāsti,” atklāj Jonuškaite.
Viņa arī atzīst, ka bijusi pārsteigta par Latvijas studentu aktīvo interesi un iesaisti.
„Ceram, ka nākamgad šajā projektā iesaistīsies arī Latvijas Rakstnieku savienība un palīdzēs kuplināt lietuviešu valodas tulkotāju skaitu, strādājot ar tiem studentiem, kuri latviešu valodu apgūst Viļņas Universitātē,” turpina Jonuškaite.
Nākamajā gadā ir paredzēta piecu dienu tulkošanas meistardarbnīca Ģermanišķos, kas ir netālu no Skaistkalnes un dzejnieka Knuta Skujenieka dzimtās puses. Tajā piedalītos studenti, rakstnieki un tulkotāji.
"Kolēģi min, ka mums ir labi tulkotāji, bet nevaram būt apmierināti ar to, ka šodien viņi ir, jo process ir nepārtraukts, tā valodas upe plūst. Ja šodien nedomāsim par to, kas būs rīt, varam nonākt situācijā, ka rīt nav nekā, un tieši tāpēc arī domājām, ka ir jāpastiprina darbs ar jauniem tulkotājiem,” uzskata Jundze.
"Ja kāds no viņiem sasniegs to augsto pilotāžu, ka varēs tulkot literatūru, tas būs lieliski. Tā ir īpaša profesija, viņš ir kā sūtnis vai vēstnieks, kas pārstāv Latvijā citas valsts literatūru vai latviešu literatūru kaut kur citur.”
Jundze vērtē, ka tulkošanas meistardarbnīcas ir vienīgais veids, kā jaunus cilvēkus, kas apgūst valodu, piesaistīt literatūras tulkošanai
"Jauni cilvēki visās universitātēs apgūst valodas, un tad ir jautājums, vai viņi aiziet biznesā, tulko biznesa tekstus, vai pievēršas literatūrai. Abas lietas ir cienījamas, bet specializācija ir vajadzīga,” tā Jundze.
Šogad pavasarī notikušajā Londonas Grāmatu tirgū Baltijas valstis bija īpašo viesu statusā. Vai šī pastiprinātā uzmanība ir nesusi kādus augļus tālākai Baltijas valstu literatūras atpazīstamības ziņā? Aleksejevs vērtē, ka lielākais ieguvums no kopīgās dalības Londonas Grāmatu tirgū bija simboliskās partnerības nostiprināšana. Viņš arī atklāj, ka notiek sarunas par iespējamu dalību Parīzes Grāmatu tirgū līdzīga sadarbības formātā, taču nedrīkst paļauties tikai uz grāmatu tirgiem.
Arī Jundze uzskata, ka Baltijas valstu kopīga dalība Londonā jāvērtē pozitīvi, jo katra valsts atsevišķi neizskatītos tik labi un arī finansiāli to būs grūtāk paveikt. Arī turpmāk lielos grāmatniecības tirgos Baltijas valstis varētu piedalīties kopā, neskatoties uz to, ka darba procesā reizēm nav viegli vienoties par kādām niansēm.
