Māra Bērziņa darbi vairākkārt saņēmuši Literatūras gada balvu, bet romāns “Svina garša” – arī Dzintara Soduma un Baltijas Asamblejas balvu.
Lai gan rakstnieka Māra Bērziņa jaunā romāna “Aizliegtais pianīns” galvenā darbības vieta ir bērnudārzs, grāmata ir vēstījums par mūsdienu sabiedrību, kurā valda birokrātijas sērga. Bērnudārza mikropasaule kalpo kā modelis, kam šī birokrātijas vara jāiztur ik dienu.
“Kādus 10 gadus jau domāju, ka vajadzētu par birokrātiju kaut kādā veidā uzrakstīt, un vienmēr atliku, jo to visu dabūt gatavu romānā, izveidot kompozīciju… tāpēc bija jāpieslēdz otrs gals, politiskais bērnudārzs, vai ne? Un jāizveido sižets, lai lasītājam būtu interesanti lasīt,” par darbu stāsta autors Māris Bērziņš.
Intriga tiek uzkurināta jau no pirmajām lappusēm – bērna mamma, kura ir arī deputāte, vēlas bērnudārzam uzdāvināt tam tik ļoti nepieciešamās klavieres, taču, izrādās, tas nav iespējams.
“Ir viena cilvēku grupa, kura visu dzīvi grib ielikt juridiskos rāmjos, kamēr daudziem citiem vienkārši gribas dzīvot brīvi un radoši. Es saprotu, ka nevar iztikt viens bez otra, bet ir vajadzīgs kaut kāds līdzsvars, un lielā mērā grāmata ir par līdzsvara noturēšanu,” norāda Bērziņš.
Autors atklāj, ka, rakstot romānu, sadarbojies ar vairāku dārziņu darbiniekiem, arī policiju un dakteriem.
“Izpētes laiks bija vajadzīgs, un es neteikšu, ka tas bija mazāks kā pētot vēsturi, rakstot “Svina garšu”, nebūt ne mazāks, un arī.. tad, kad jau rakstīju, man vajadzēja konkrēti precizēt dažādas lietas, es atkal zvanīju un pārtaujāju, arī fragmentus devu pārlasīt.
Tie gadījumi, kas tieši saistīti ar birokrātiskām darbībām, tie ir viens pret vienu,” atklāj Bērziņš.
Romāns par nopietnām lietām runā vieglā, rotaļīgā, autora aizsāktajā “gutenmorgena” stilā.
Kā norāda autors – varbūt ar smaidīgu ironiju pašam ir vieglāk uztvert dzīvi.
