Jaucoties tipogrāfijas krāsas smaržai ar kafijas aromātu, Streiča kungs mājās paraksta pirmās grāmatas, ko iecerēts dāvināt. Grāmatas iznākšana ir notikums gan tās idejas autorei Dairai Āboliņai, gan visai radošajai komandai. Pateicoties kino vēsturnieču Kristīnes Matīsas un Zanes Balčus palīdzībai, gada laikā apkopoti milzīgi arhīva materiāla apjomi.
Grāmatas autore atzīst, ka grāmatu uzrakstīt bija gan viegli, gan grūti: „Šīs filmas – viņām visām ir divas dimensijas, dažām – trīs un četras. Viņas ir tā laika filmas un viņas nevar nebūt tā laika filmas, tā ir viņu vērtība.”
Savukārt meistars Streičs piebilst, ka lasot grāmatu pat apraudājies un par pirmo lappusi tālāk neesot ticis: „Tā bija atgriešanās. Katrreiz rakstot, es jutu – tā dalītā laikā bija tad un tagad.”
„Tas, ko esmu uzrakstījusi, tās nav recenzijas, tās nav kritikas. Es neredzu nekādu jēgu kritizēt meistaru Streiču, jo tā ir vēsture! Un tāpēc es izvirzīju pilnīgi citu nosacījumu sev - es gribēju parunāt par to tēlainības sistēmu, kuru režisors Streičs izveidoja vēlāk, kā savu rokrakstu. Man bija jāatrod tas tagadnes konteksts, kas man bija vissvarīgākais. Ielikt tās filmas tā, lai to var skatīties un par to lasīt cilvēki, kas nav dzīvojuši un nav tavas jaunības biedri. Ja viņi tagad noskatīsies 22 Streiča filmas,” uzsver Āboliņa.
Vēstīts, ka noslēdzot Streiča jubilejas kino gadu, klajā nākusi kinokritiķes Dairas Āboliņas grāmata “Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas”. Grāmatā aprakstītas kinorežisora filmas, kas tapušas, vairāk nekā 40 gadu laikā. Kinokritiķes Āboliņas redzējums par katru filmu papildināts ar tās dramaturģiskas uzbūves shēmu un sarunām par filmas tapšanas procesu.
