Literatura.lv materiāli ir pieejami visā pasaulē bez reģistrēšanās. Jaunievietotajiem trimdas autoru audio ierakstiem klāt atrodams arī dzejoļa teksts un informācija par autoru, kā arī apraksts par pieejamiem resursiem Rakstniecības un mūzikas muzejā. Vortāla mērķis ir kļūt par praktisku rīku ne tikai tiem, kas interesējas par literārajiem procesiem, bet arī darbam skolās. Vortāla meklētājā ir jāieraksta “Autoru balsis” un tādā veidā būs pieejams viss, kas līdz šim brīdim tur ticis ievietots. Meklējot atsevišķus autorus, var apskatīt, vai audio materiāls ir pieejams “Audio” sadaļā.
Literatura.lv darba grupas vadītāja, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja par šī dāvinājuma materiālu tapšanu:
“Šis gads mums ir bijis ļoti bagātīgs ar šo dāvinājumu, pat vairākiem dāvinājumiem.
Centrālā persona šajā visā ir Lalita Muižniece, kura ļoti jaukā un pārsteidzošā kārtā mums ir atvēlējusi vairākus mūža darbus.
Viens no tiem ir šī audio datu bāze, audio ieskaņojumi, ko viņa ir veikusi no 1970. gadiem, vai arī aicinājusi veikt, kad viņa strādāja Rietumu Mičiganas universitātē par latviešu valodas kursu pasniedzēju, vēlāk arī programmas vadītāju. Viņa domāja par to, kā lai, esot tur, Amerikā, studenti pēc iespējas vairāk dzirdētu rakstnieku balsis. Tad viņa aicināja rakstniekus ieskaņot sevi vai arī, pati dodoties izbraucienos, mēģinājusi ieskaņot. Protams, ka šie formāti, kādos rakstnieki sevi ir ieskaņojuši, ir ārkārtīgi interesanti gan balsu ziņā, gan tehniski, jo tie ir visdažādākie, sākot no mazām mini kasetītēm līdz kasetēm, kādas mēs tās pazīstam. Līdz ar to, šis dāvinājums prasa arī tehnisku risinājumu, kā mēs to varētu šodien atskaņot.”
Lalita Muižniece ir atgriezusies Latvijā, bet sava mūža laikā viņa bijusi pietuvināta gan Latvijā notiekošajiem kultūras procesiem, gan arī trimdas kultūrai.
Trimda ir ļoti plašs jēdziens vairākos kontekstos, Eva Eglāja-Kristsone stāstīja, ka plašās laika un ģeogrāfiskās robežas atklājas arī autoru balsu arhīvā: “Šobrīd mums ir ieraksti no diviem kontinentiem: Amerikas un Eiropas – Anglijas – Gunārs Janovskis un Velta Sniķere. Tie ir 1970. – 1990. gadi. Taču intensīvākie bijuši 1970. gadi.”
Starp dzejā atrodamajiem motīviem ir gan nostalģija, gan ilgas pēc mājām, gan arī modernās dzejas strāvojumi.
Eva Eglāja-Kristsone atklāja: “Šeit ir arī dažādu paaudžu autori.
Ir tādi, kas apzināti veido un iekonservē to savu Latvijas sajūtu, bet ir daļa kas veido moderno dzeju un kuru tēmas ir dažādākas, un izpausmes brīvība ir atvērtāka dažādām strāvām, kas ienāk no literārajiem procesiem,
ne tik daudz sava burbuļa un savas dzimtenes sajūtas ielikšana. Tā, protams ir klātesoša, bet vienkārši stilistika ir citāda.”
Eva Eglāja-Kristsone atzīmēja, ka ar dāvinājumu nekas nav beidzies, tieši otrādi: “Katrā ziņā šis viss nebeidzas ar Lalitu Muižnieci. Tas viss tikai sākas ar Lalitas Muižnieces kolekciju, jo mums ir arī sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kuriem ir iespaidīga skaņu plašu kolekcija. Mēs esam jau vienojušies par pirmo plati, kurā būs arī Pēteris Ērmanis, Angelika Gailīte, Elza Ķezbere un Anšlavs Eglītis un vēl daudzi citi. Šī plate būs pavisam drīz digitāli pieejama pie šiem autoriem.”
“Šobrīd mēs koncentrējamies uz senāku autoru balsīm, bet, protams, plānots, mēs ļoti labprāt gribētu arī visu šodienas autoru balsis,” nākotnes plānus iezīmēja literatūrzinātniece.
Sadarbība uzsākta ne tikai ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, bet arī ar Rakstniecības un mūzikas muzeju.
“Mēs šoruden esam uzsākuši sadarbību ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, kuri dod savus kolekciju aprakstus, kurus mēs pievienojam pie konkrētā autora profila, līdz ar to tur ir sadaļa “Materiāli”, tur var izlasīt, ko par šo autoru tālāk varētu atrast Rakstniecības un mūzikas muzejā. Tas ir abpusēji ļoti izdevīgs gājiens, jo mēs popularizējam muzeju un savukārt muzejs mūsu resursu var papildināt ar fotogrāfijām, kuru kolekcija mums pašiem nav tik milzīga šobrīd,” skaidroja Eglāja-Kristsone. “Es būtu ļoti priecīga, ja mēs būtu kā izejas kanāls uz kaut ko, kur to visu var noklausīties.
Šāds vienas nozares resurss – kā literatura.lv – ir ātrāks veids, kā atrast to, kas interesē, nekā tādi daudz ietilpīgāki resursi kā radio vai muzejs.”
Audio ierakstu dāvinājumu papildinājis arī trimdas periodikas apkopojuma dāvinājums. Tajā atrodami tādi izdevumi kā “Ceļazīmes”, “Tilts” un “Jaunā Gaita”. Eva Eglāja-Kristsone skaidroja: "Kopš 1990. gadiem, pateicoties Valtera Nolendorfa iniciatīvai, bet pēc tam to ļoti jaudīgi pārņēma Lalita Muižniece, tika veidota trimdas periodikas bibliogrāfija. Tika izskatīta visa periodika un izrakstītas visas tur esošās publikācijas. Mūs, protams, interesē visas, kuras ir saistītas ar literatūru un rakstniecību, un tas ir diezgan liels kvantums. Tur kopumā bija ap 41 000 vienību, kuras mēs palēnām apstrādājam pēc saviem kritērijiem un ievietojam tās mūsu datu bāzē, tādējādi papildinot autoru publikāciju sadaļas.”
“Pirmie divi, kurus mēs šobrīd jau varam piedāvāt, ir no 1950. gadu sākuma izdevumi – viens no Eiropas – Vācijas, otrs no ASV, abi tapuši pēc jauniešu iniciatīvas. No ASV ir žurnāls “Raksti”, un no Vācijas ir žurnāls “Ulubele”, kur ir publicējušies daudzi jaunie autori. Ir jāpiebilst, ka daļa no šīs trimdas periodikas pat nav apstrādāta un iekļuvusi LNB lielajā bibliogrāfiskajā katalogā,” atzīmēja literatūrzinātniece.
Līdz gada beigām plānots publiskot vismaz 30 latviešu autoru balss ierakstus, gan izmantojot Muižnieces arhīvu, gan sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Nākotnē plānota sadarbība arī ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu.
Literatūrzinātniece atklāja, ka iecerēts arī esošajam trimdas autoru arhīvam pievienot vācbaltiešu autoru darbu lasījumus: “Mūsu pētniece Māra Grudule ir sagādājusi plates ar vācbaltiešu autoru balsīm, kas šķiet pavisam unikāli. Tās arī tiek digitalizētas un kādā brīdī būs pieejamas. Mēs domājam plaši, lai pēc iespējas ar šo varētu iziet pasaulē.”
