Populārā detektīvstāstu autora Andra Kolberga dzīvesbiedre Aīda piekārto vienu no daudzajām rakstnieka medību cepurēm, kas uzlikta par godu intervijai. Ilggadējo vaļasprieku autors aprakstījis savā jaunākajā grāmatā „Bise un kapakmens”, taču medībās gan pēdējo reizi būts, dzīvojot Ventspilī Rakstnieku un tulkotāju mājā.
Grāmatu rakstīšanā abi ar sievu apvienojušies radošā tandēmā, tā smalki apmānījuši autora slimību, kura krietni pamainījusi ģimenes ikdienu un kuras dēļ arī nule kā izdotā darba tapšana uz laiku bijusi atlikta malā.
„Ieceres bija lielas, bet ir tā, kā ir. Lai skatītāji pieņem šo Andra garadarbu. Viņš gan saka, ka tas ir labākais viņam tagad,” uzsver viņa dzīvesbiedre.
Pēc skaita 21.rakstnieka grāmata – garstāsts „Bise un kapakmens” sākumā gan bijis iecerēts ar citu nosaukumu – „Deviņdesmitie”, jo grāmatā runa ir tieši par pēcatmodas laiku, taču redaktore gribējusi intriģējošāku virsrakstu. Turklāt Kolbergs nav baidījies stāstā pakritizēt arī daudzas tā laika nejēdzības.
„Tāpēc arī es saku, Andri, ka tu esi neērts sabiedrībai, jo tu saki ļoti trāpīgi, daudz ko var apstrīdēt, bet tāds tu esi. Nu, ir šeit detektīvs, es ņemu ar pilnu atbildību,” uzsver Aīda.
Bez tam notikumi 90% esot ņemti iz dzīves. Un tas viss papildināts ar fotogrāfijām no medību gaitām.
Šobrīd abi sākuši darbu pie jaunas grāmatas. Tā būšot par laiku, ko rakstnieks pavadīja cietumā, kur vispār arī pieķērās rakstīšanai.
„Es rakstu uz datora un Andris man diktē, un es viņam prasu – bet kāpēc tas ir tā un tā, un tad viņš man saka – ko tu mani te moki? Raksti, kā tev saka!” sadarbību atstāsta Aīda.
Bet par grāmatu „Bise un kapakmens” radošā Kolbergu ģimene nosmej - ja tās nosaukums liekoties padrūms, tas nozīmējot, ka autors ir noķēris savās humora lamatās, jo tas viss domāts kā joks.
