Dzejas krājuma redaktors Guntars Godiņš izteicies, kas tas ir impulsīvs, intensīvs, lakonisks teksts – šifrs, kuru atrisinot iegūsim līdzpārdzīvojuma plašumu.
Dzejniece Madara Gruntmane dzejoļu krājuma “Dzērājmeitiņa” iznākšanu atzīst par skaistāko un saviļņojošāko savas dzīves mirkli un pielīdzina to meitas piedzimšanai. Vārds “Dzērājmeitiņa” esot Madaras izdomāts jaunvārds, un tam neesot noteikta sakara ar dzeršanu.
“Patiesībā tas nav par dzeršanu,” skaidro dzejniece. “Tas ir par to, ka tu vienkārši esi ļoti jūtīgs un nereti mēģini anestizēt sevi. Jo ir pa grūtu. Vienīgais veids un jēga būt ir tad, ja esi godīgs. Arī tad, ja tas sāp vai nav patīkami, vai tāpēc kaut kas nesanāk. Jo mēs nevienam neko neesam parādā.”
Dzejoļu krājums sastādīts ar noteiktu dramaturģiju. Grāmatas vāku rotā zilas acs ilustrācija, bet aizmuguri – acs, kurai zilums jau izbalējis. Dzejniece atzīst, ka vēlas priecāties par katru rītu dzīvē.
“Man gribas rakstīt par to kailo, īsto sajūtu, kas ir tik ļoti svarīga un ko mēs nereti vienkārši rijam nost, slēpjam sevī, mānām sevi, mānām citus,” stāsta Gruntmane. “Tad, kad šis brīdis ir tik kails, dzīvs un atklāts, viņš ir jāraksta ārā.”
“Dzērājmeitiņa” ir Madaras Gruntmanes otrais dzejoļu krājums. Par debijas krājumu “Narkozes” dzejniece tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”.
