“Tas ir tas, kas man kaut kur līdzi ir vilcies tā kā neredzamā kāja vai aste. Un vienkārši šoreiz es to tā kā uzfrišināju un parādīju visiem. Vai varbūt, teiksim, parādījis vēl vienu “raibiskuma” pusi,” tā par savu jaunāko nodarbi – karikatūru vai komiksu zīmēšanu saka Oskars Orlovs jeb Raibīs. Viņa jaunākais projekts ir pastkaršu komplekts “Obrozi” – Kopumā 32 zīmētas pastkartes ar dažādiem izteicieniem vai frazeoloģismiem latgaliešu, krievu un angļu valodā.
““Obrozi” – man likās ļoti īsi un kodolīgi. Manuprāt, tas ir iegājis latgaliešu valodā no poļu valodas, un tās ir svētbildes. Tās ir arī ir fotokartiņas, ko agrāk pie vecmammas uz pelēkām, tādām mazām tāfelītēm, foto albumos bija salīmētas fotogrāfijas. Un es arī izvēlējos šo vārdu. Tas arī atspoguļo, varbūt ne Latgales kultūras centrālos notikumus vai ierastos stereotipus – šmakovceņu un plūdus. Šeit ir kaut kas savādāks. Un es visiem saku, ka tas ir mans skatījums, un tas nevienam nav uzspiests,” stāsta Raibīs, piemetinādams, ka vairāki viņa daiļrades cienītāji tās sauc arī par filozofiskajām kartiņām.
Savu zīmētāja talantu Raibīs raksturo ar frāzi no “Obroziem” – “Dzeive īvuica daudzi youtubs vaira.”
“Tā kā es arī piedalos un piedalīšos Latgales alternatīvajā kultūrā un underground, tad es arī esmu tādā stilā to ieturējis, jo tur parādās gan kaut kur pie draugiem dzirdētas frāzes, gan kad mācījos Rēzeknes Augstskolā, filoloģijas students, kad biju praksē, ir daudz arī pierakstīts no babiņām, no teicējiem, gan arī manu draugu, gan arī manis paša pārveidotu teicienu. Piemēram, “veļc kū vylkdams – saveļc golus”,” stāsta autors.
Jāpiezīmē, ka pastkartīšu komplektam ir noteikts arī vecuma ierobežojums – “18+ (64-)”.
“Dažās kartiņās ir ļoti svarīga tā atskaņu mija, jo šeit esmu spēlējis ar krievu, latgaliešu un angļu valodām. Un tas arī ir tas vēstījums kartiņām, ka viņas nepaliek tikai Latgalē. Viņas Latgales kolorītumu var aiznest uz Rīgu, Liepāju, gan arī uz citām pasaules valstīm, jo otrā pusē ir Džeida Vila tulkojums angliski. Cik jau mēs tur varējām to latgaliešu kolorītumu iztulkot,” atzīmē Raibīs. Ar tulkotāju Džeidu Vilu sadarbība dzejniekam izveidojusies jau iepriekš – viņa dzejoļi iekļauti bilingvālajā dzejas antoloģijā "Pādejais modeļs / The Last Model".
Nu jau gadu Oskars Orlovs dzīvo Igaunijas Latvijas robežpilsētā Valkā/Valgā un šobrīd ir uzskatāms par ārstniecības personu. Tomēr radošo darbošanos viņš nav atstājis novārtā. Savu jauno dzīves ritmu Orlovs raksturo, citēdams vienu no savām nākotnes pastkartēm – "ja saimē ir divi muokslinīki, vīnam nu tīm ir juostruodoj". “Un, tā kā pēc horoskopa esmu dvīnis, mēs ļoti labi vienojāmies, kurš ies strādāt. Un es neteiktu, ka esmu pamainījis šo nodarbošanos, jo rakstniecībā viņa nekur nepazudīs. Es vienkārši esmu pamainījis naudas gūšanas avotu. Un jā, pēc šī darba, ko es izdaru Igaunijā, es atnāku uz mājām, un tad man ir laiks domāt. Un šis domāšanas laiks ir rezultējies varbūt pieķerties klāt saviem prozas teksti,” saka Raibīs, neslēpdams – kaut kas jauns top, bet termiņus gan vēl nosaukt nevar.
Par autoru
Raibīs ir latgaliešu multimākslinieks, kurš plašākai publikai zināms gan ar viņa muzikālo apvienību “Kapļi”, 2001. gadā iznākušo stāstu krājumu “Pyrma syltī” un 2015. gadā iznākušo stāstu krājumu “Zalta tesmini”, kā arī 2017. gadā izdoto dzejas krājumu “Pistacejis”, kas bija nominēts arī Latvijas Literatūras gada balvai dzejas kategorijā. Par labāko sniegumu literatūrā Raibīs saņēmis arī latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”.
