Kultūras ziņas

ERAF finansējums kultūras objektu atjaunošanai

Kultūras ziņas

Kristapa Zariņa "Laiks. Telpa. Apziņa"

E-grāmatām latviešu valodā – 10

E-grāmatām latviešu valodā – 10 gadi. Kas ir aktīvākie lasītāji?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 7 mēnešiem.

Marta pirmajā pusē aprit 10 gadi, kopš pie lasītājiem nonāca pirmā, apgāda “Zvaigzne ABC” izdotā, elektroniskā grāmata latviešu valodā. Šajā laikā ievērojami audzis ne vien izdoto e-grāmatu skaits, bet arī to lasītāju loks, un pirms vairāk nekā gada Latvijā sāka darboties arī e-bibliotēka. Tajā tiešsaistē vienu grāmatu vienlaikus var lasīt pat visi seštūkstoš bibliotēkas lietotāji.

Uzņēmējs, kurš daudz laika pavada lidostās, emigrējušais latvietis, jaunā māmiņa un seniors – tie ir lielākie e-grāmatu lasītāji. Tā secina apgāds “Zvaigzne ABC”, kas šomēnes atzīmē pirmās publicētās e-grāmatas desmito dzimšanas dienu. Kā pirmā e-grāmata latviešu valodā pie lasītājiem nonāca Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa darbs “Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla”.

Apgāda “Zvaigzne ABC” interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska atceras:

“Tas bija tāds zīmīgs laiks, jo pasaulē grāmatniecības nozare runāja par to, ka ir drukātās grāmatas nāve, tūlīt būs autoru nāve, arī uz tās krīzes situācijas fona Latvijā – palielinājās pievienotās vērtības nodoklis grāmatniecības nozarē; tas bija tāds drosmīgs lēmums.”

Toreiz tas esot bijis lēciens nezināmajā. Nebija skaidrs, vai būs lasītāju atbalsts un vai idejai paredzams ilgs mūžs. Šobrīd apgāda e-grāmatu pūrs pārsniedz pusotru tūkstoti. Grāmatas e-vidē pieejamas, kamēr ir spēkā autortiesības, un teorētiski e-formātā var izdot jebko. Apgāds atminas, ka sākumā pašmāju autori uz šo lūkojušies skeptiski.

Apgāda “Zvaigzne ABC” e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele skaidro: “Viņi baidījās no pirātisma, bet mēs gadu laikā sapratām, ka tieši tas, ka mēs piedāvājam legāli e-formātu, mazina pirātismu, jo cilvēki vairs nemeklē to neērto, ieskenēto variantu kaut kādā nezināmā vietnē, nezinot, ko tu lejupielādē.

Latviešu autori šobrīd šo atzinīgi novērtē, un ir arī bijuši gadījumi, kad iznāk e-formāts pirms drukātā.”

Un kam tad lasītāji e-vidē dod priekšroku? Sintija Buhanovska atklāj: “Visu laiku ir saglabājušies populārākie žanri – lasa dāmu romānus, kriminālromānus, un tad ir trešā kategorija – populārzinātniskā literatūra, kur ir psiholoģiski darbi, biznesa literatūra.

Mēs bijām pārsteigti par to, ka lasa seniori. Tā digitālā pratība ir attīstījusies, un, ja iepriekš valdīja uzskats, ka “gadžetu” lietas ir saprotamas tikai jauniešiem, tā nebūt nav.”

Līdzīgi secinājumi ir arī 3TD e-grāmatu bibliotēkas veidotājiem. Apritējis gads, kopš visās Latvijas pašvaldību bibliotēkās, mobilajās ierīcēs un datoros iespējams tiešsaistē un bez maksas lasīt latviešu autoru darbus un arī tulkoto literatūru. E-bibliotēkas starta kapitāls bija 114 latviešu autoru darbi, šobrīd tas izaudzis līdz 340 grāmatām.

Kultūras informāciju sistēmu centra direktors Armands Magone stāsta: “Ļoti populārs žanrs ir detektīvliteratūra. Jāsaprot, ka šī bibliotēka nav mācību literatūras grāmatas, otra populāra – tā saucamie dāmu romāni, bet tas nenozīmē, ka arī nopietnas grāmatas nebūtu populāras. Arī Ulda Pīlēna grāmata ir ļoti populāra. Ja bibliotēkās ir jāstāv rindā, tad šeit tā ir pieejama jebkuram lasītājam. Protams, nav viegli projektā, jo mēs dibinām jaunu tradīciju lasīt grāmatas tiešsaistē, kas nav bijis pierasts un tas nemaz tik daudz ne Eiropā, ne pasaulē nav pieejama lieta. Uzreiz varam teikt, ka mūsu auditorija, kas visvairāk lasa, ir varbūt seniori,

kas izmanto ļoti lietderīgi, ka viņiem ir pieejams internets – to var bibliotēkā, mājās darīt.

Tas, ka ir 6000 lasītāju, tas, manuprāt, ir vidēji labs rādītājs. 10 baļļu sistēmā mums ir tāds septiņnieks. Mēs gribējām 10 000, un es ceru, ka līdz šī gada beigām sasniegsim 10 000.”

Ik nedēļu e-bibliotēkas grāmatu klāsts tiek papildināts ar trim jaunām grāmatām, taču bibliotēkas piedāvājums gluži nedublējas ar tikko iznākušo grāmatu sarakstu. Šonedēļ bibliotēku papildinās Ērika Kūļa darbs “Diena kā sieviete”. Nākamnedēļ – Valda Rūmnieka “Atnācēji”, bet marta beigās – Kamillas Grebes grāmata “Ledus zem viņas kājām”. Taču sadarbībā ar Neredzīgo bibliotēku plāno e-bibliotēkas plauktu papildināt arī ar audio grāmatām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti