Namā Lāčplēša ielā 48 Aleksandrs Čaks ar ģimeni dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam, tā ir arī dzejnieka pēdējā dzīves vieta. Jau vairāk nekā divdesmit gadus ēkā darbojas Aleksandra Čaka muzejs.
Dzejnieka dzimšanas dienā, pēc vecā stila kalendāra 14. oktobrī, pie vēsturiskā nama pulcējās Čaka daiļrades cienītāji, lai pirmie redzētu mākslinieka Aivara Vilipsōna veidoto dzejnieka piemiņas cilni.
Mākslinieks Aivars Vilipsōns atzīst, ka šoreiz no idejas līdz tās realizācijai nav gājis gludi. Pirms tapis gala variants, Vilipsōns pats izbrāķējis divas savas dzejnieka portreta versijas. Sadarbojoties ar māksliniekiem Ivaru Miķelsonu un Kārli Alaini, tapa gala variants bronzā, kas tika atliets kādā darbnīcā Pārdaugavā.
"Un tad es vienu rītu pamodos, un man bija šī ideja, ko jūs redzēsiet. Man viņš sapnī nav rādījies un teicis – beidz, Vilipsōn, nu šito točno nē! Neko tādu viņš neteica. Tā ka es domāju, viņš diezgan atzinīgi pret šo izturas!" smej Vilipsōns.
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja direktore Antra Medne piebilst, ka "dažreiz ir labi drusku padomāt un drusku pagaidīt, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks".
Darbu atzinīgi vērtē māksliniece Katrīna Vasiļevska: "Ļoti patīk! Man liekas, ka ir ļoti mīlīgi un jauki. Nenoliedzami daudz, daudz jaukāk, nekā redzēt kārtējo klasisko portreta cilni. Manuprāt, ir ļoti izdevies darbiņš!"
Lāčplēša ielas namā pavadītais laiks dzejniekam bijis radošs un piepildīts. Tajā laikā izdots dzejoļu krājums “Iedomu spārni” un poēmu cikla “Mūžības skartie” pirmā grāmata.
