Viens no pazīstamākajiem latviešu dzejniekiem, tulkotājiem, atdzejotājiem un arī kritiķiem Knuts Skujenieks Polijas valsts augsto apbalvojumu "Par nopelniem Polijas kultūras labā" saņēma no Polijas vēstnieces Latvijā Evas Dembskas rokām. Apbalvojums piešķirts par 2010.gadā Polijā klajā nākušo Skujenieka dzejas izlasi "Cita tilta vairs nebūs".
"Mūžs jau stipri vien iet uz beigām. Interesi un dzīvesprieku es nezaudēju, lai gan ir ļoti skumji, ka ļoti daudzi no maniem kolēģiem, kuriem jau bija 79 gadi, savus 80 nesagaidīja. Es negribētu būt starp viņiem," saka Knuts Skujenieks.
Šis pasākums ir ievads dzejnieka 80.jubilejas gada svinībām nākamgad. Dzejniekam iecerēts vēl daudz paveikt. "Man ir vēl noteikti darbi. Vispirmām kārtām man ir jāsagaida filma, kas tiek uzņemta par mani, man ir jāsagaida vairākas tulkotās grāmatas, kas citās valodās iznāks nākamgad. Uz manu jubileju man solījās atsūtīt grāmatu angliski," stāsta Skujenieks.
Skujenieks 20.gadsimta 60.gados apsūdzēts par pretpadomju propagandu un notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģeros, kur turpinājis rakstīt dzeju un nodarboties ar atdzejošanu. Visu mūžu dzejnieka stiprais atbalsts bijusi viņa kundze Inta.
"Man jau drusku tāda, kā saka laucinieciski, pienākuma apziņa, nevar pamest. Pa visiem septiņiem lēģera gadiem, kad pārradās - arī, jācīnās. Tāpat, kad bērni mazi - Knuts jau nekur nestrādāja, kaut ko ar tulkojumiem varēja nopelnīt. Man bija jādomā, ko galdā likt un jāstrādā. Tā mēs cīnījāmies," saka Inta Skujeniece.
"Viņam pašam ir pietiekami daudz spēka un kaisles, lai turpinātu - par spīti visiem dakteru aizliegumiem - lai turpinātu iesāktos darbus. Iesāktie darbi ir tirāni, ir cietsirdīgi tirāni, bet tomēr skaisti un mīloši. Skarba mūza ir ieslēgtais darbs, ko gribas vai vajag pabeigt. Pēc iespējas vairāk no tā, kas iecerēts," pauž dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš.
