Kopā ar grāmatu izdots arī digitāls mūzikas albums bērniem ar tādu pašu nosaukumu, tajā Ilzes Spergas dzeja ar Kristapa Rasima mūziku pārtapusi septiņās dziesmās. Tās iedziedājuši Kristaps un viņa bērni: Ernests un Terēze Rasimi.
Jaunajā bērnu dzejoļu grāmatā „Vuškeņa iz pļovys” apkopoti dažādos laika periodos tapuši Ilzes Spergas dzejoļi, kuru iedvesmas avots, protams, ir bērni. Sākumā Ilzei kā auklītei, pieskatot puiku, un vēlāk ar savām atvasēm, mēģinot ko sarunāt, vārdu spēle kļuva par ikdienu, lai, novēršot bērna uzmanību, viņu varētu, piemēram, saģērbt, turpina Ilze Sperga.
„Tie ir reāli lietoti kaut kādi spēļu teksti, teiksim, kā mazam bērnam uzvilkt bikses. Viņš pretojas, viņš negrib, kādas bikses, kur ārā, kāpēc? Tad vienkārši sāc: Vīna kuoja, ūtra kuoja! Un viņš aizmirst par biksēm un koncentrējas uz tām kājām. To, ko visas mātes vienmēr ir darījušas pirms mums un pēc mums, bet es šajā gadījumā to pierakstīju.
Un man ļoti gribas teikt paldies redaktorei Mārai Cielēnai, jo tieši viņas padomi ļāva tos dzejoļus pārveidot, papildināt, mainīt un nebaidīties mainīt, un tieši darbā ar redaktoru tie dzejoļi kļuva labāki, literāri kvalitatīvāki.”
Bērnu dzejoļu grāmatas un mūzikas albuma idejas autore un projekta vadītāja ir Edīte Husare, kas ir biedrības „LgSC” pārstāve. Grāmatas “Vuškeņa iz pļovys” redaktore ir Latvijā iemīļotā bērnu grāmatu autore Māra Cielēna, grāmatas māksliniece Līga Romančuka, bet dzejoļus un zīmējumus kopā salikusi Dana Vasiļjeva.
Kā īpašu pievienoto vērtību radošajam projektam, pati autore min Kristapa Rasima veikumu, kurš dzejoļus pārvērtis bērnu dziesmās, kuras uzreiz guvušas Ilzes bērnu atzinību.
„Mani bērni – viņi vienkārši lec; kad atnāca pirmā demo versija bez instrumentiem, viņi prasīja: Uzliec vuškeņu!” Tāds vakara rituāls, ka divas, trīs reizes jānoklausās, putekļi pa gaisu, un tad ir labi!
Un es domāju, ka tas ir liels ieguvums tāpēc, ka "YouTube" ir maz materiālu latviski, kur nu vēl latgaliski, un te pēkšņi tev ir veselas septiņas dziesmas, kuras tu vari parādīt ne tikai latgaliešu bērniem, arī latviešu.
Jebkuram, kuram tu gribi parādīt, kā skan valoda, parādīt, ka tas nav tikai tāds kultūrvēsturisks mantojums, ka tā ir spēle, dziesma, kas domāta visām paaudzēm. Un ka varbūt tas, kas klausās vuškeņu, viņš no tā banālā teksta uzrakstīs romānu latgaliski, kas ieies pasaules literatūras vēsturē.”
Decembra sākumā Latvijas Radio „Radioteātrī” bija klausāms Ilzes Spergas stāstu krājuma „Dzeiveiba” radio lasījumu pirmatskaņojums. Jāpiebilst, šie radio lasījumi bija pirmais līdz šim audio versijā pilnībā ierakstītais un Latvijas Radio “Radioteātrī” izskanējušais darbs latgaliski.
Autore par šo notikumu informējot sociālajos tīklos rakstīja: "Ja latgaliski lasīt liekas sarežģīti, tad manus stāstus būs iespēja noklausīties Latvijas Radio." Ilze Sperga atzīst: tas ir fakts, ka daudziem latgalisko tekstu lasīšana rada grūtības, un tā vienkārši ir.
„Ne tikai pašiem latviešiem, bet pašiem latgaliešiem tāpēc, ka nav lasīšanas pieredzes. Pat beidzot filoloģijas studijas var neizlasīt nevienu tekstu latgaliski, jo tas ir kaut kas perifērs. Ir latviešu literatūra, un tad ir kaut kur fonā latgaliešu, bet tas īsti neattiecas uz latviešiem.
Tad savā ziņā audio lasījumi ir labs veids, kā iepazīt literatūru, necenšoties un nemēģinot lauzties tā, ka atver, sāc lasīt. Oi, nevaru! Bet vienkārši klausies un varbūt tur kaut ko arī izdzirdēsi.”
