Lielāko tiesu krājumā ietverto dzejoļu atdzejojis Guntars Godiņš, taču šajā grāmatā ir ietverti arī vairāki Contras dzejoļi, ko viņš rakstījis latviski.
Ar ko šis krājums “Tik grūti ir būt latvietim” ir īpašs? Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti citādā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas īpašības latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu.
Contra stāsta, ka latviešu valodu viņš iepazinis kopš bērnības un turpina arvien to mācīties, viņam patīk burtu un vārdu spēles, un latviešu valodā viņš atklājis arī saites, ko paši latvieši varbūt arī nepamana.
Contras oriģinālo dzejas rokrakstu un noskaņu papildina mākslinieces Elīnas Brasliņas radītie tēli.
“Man bija svarīgi divus Contras parādīt uz grāmatas vāka, jo ir igaunis Contra un latvietis Contra, ir dzejoļi igauņu mēlē, un dzejoļi latviešu mēlē,” saka Elīna Brasliņa.
Brasliņa stāsta, ka vispirms Contru iepazinusi caur igauņu kolēģi, kas ilustrējusi Contras dzejoļu krājumu bērniem. Bet pirmās ilustrācijas krājumam “Tik grūti būt latvietim” tapušas, jau lasot manuskriptu, sēžot tramvajā.
Darbs pie šīs grāmatas notika paralēli darbam pie filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Tajā pašā laikā Contra tulkoja igauniski Luīzes Pastores darbu “Maskačkas stāsts”, kurš ir pamatā filmai.
“Ar dzejoļiem bija grūti, jo gribējās katru piezīmēt, tad grāmata nosmaktu zīmējumos,” atklāj Brasliņa. “Gribēju, lai zīmējumi ir vienlaidus izkaisīti pa visu grāmatu. Ja bija divi “garšīgi” dzejoļi blakus, nācās izvēlēties. Šausmīgi grūti ilustrējām grāmatu.”
Guntars Godiņš, norādot uz grāmatas vāka sarkanbaltajām krāsām, piebilst, ka šī grāmata ir ietērpta “Armani uzvalkā”. Contra piemetina, ka pēc šīs grāmatas visas iepriekšējās ir plikas.
Contras saskare ar latviešu literatūru ir ļoti cieša, viņš ne tikai dzejo latviski, bet daudz arī tulko latviešu darbus igauņu valodā. Viņa tulkojumā Igaunijā izdota Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, viņš tulkojis arī Arvja Vigula un Kārļa Vērdiņa dzeju, latviešu nerātnās dainas, kopā ar Ilzi Tālbergu tulkojis Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, kas arī izdots Igaunijā. Pašlaik Contra strādā pie Andra Akmentiņa romāna “Skolotāji” tulkojuma.
