„Šī ir manas mātes traģēdija - ebrejietes, kura apprecējās ar blondu somu, manu tēvu. Viņas ebreju tēvs viņu nolādēja. Tā ir manas mātes traģēdija,” saka rakstnieks, diplomāts Renē Nībergs (Somija).
Glābjoties no vācu okupācijas, Renē Nīberga māte devās uz austrumiem. Tā iesākas šobrīd pazīstamā somu diplomāta grāmata “Pēdējais vilciens uz Maskavu”. Liktenis pa pasauli izmētāja arī pārējos ģimenes locekļus, un Nīberga dokumentālais darbs ir mēģinājums tos apvienot vismaz vienā grāmatā.
„Šeit nav fikciju. Neviena lieta šeit nav izdomāta. Daļā no grāmatas ir vietas, kurām nav atbildes. Tādēļ es saku - notikušajam nevaru atrast pamatojumu,” norāda Nībergs.
Vairāki no grāmatā aprakstītajiem pirmskara notikumiem ir risinājušies arī Rīgā.
„Mana māte nomira 96 gadu vecumā. Un viņa man teica zviedru valodā – dzīve Rīgā bija laba. Viņa to atkārtoja un atcerējās šeit nodzīvoto ziemu. Dzīve Rīgā bija laba,” stāsta rakstnieks.
Šobrīd “Pēdējais vilciens uz Maskavu” apgāda „Jumava” izdevumā ir lasāms latviski. Tāpat darbs ir tulkots igauniski un gatavojas izdošanai arī zviedru valodā.
