"Tas ir īpašs laika posms Latvijas ― un ne tikai ― vēsturē. Laiks, kurš ir spēcīgāks par indivīdu. Laiks, kurš atnes brīvību. Laiks, kurš, no vienas puses, visu izkristalizē, jo tie, kas nav ar mums, ir pret mums; no otras – sajauc kopā, jo daudzi no skaļu vārdu runātājiem dažus gadus vēlāk izrādīsies neizturam pārbaudi ar varu un naudu," stāsta Ieva Struka.
"Gunārs Priede šai laikā raksta ne tikai dienasgrāmatu, bet arī lugas, tomēr lugas izrādās teātrim nevajadzīgas. Tās aizvien interesantākas kļūst tieši tagad, jo fiksē savu laiku, sociālo iekārtu un morālo vērtību maiņu, cilvēku noslāņošanos, spēju un nespēju pielāgoties lielajām norisēm sabiedrībā, vēlmi un arī nevēlēšanos to darīt. Cita starpā, tie, kas nevar un negrib pielāgoties jaunajam, ne vienmēr ir retrogradi vai stagnāti, dažreiz viņi vienkārši mēģina saglabāt vērtīgāko no sava laika. Arī no šāda skatupunkta vērts lasīt Priedes lugas," turpina grāmatas sakārtotāja.
