Krājumu “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums” ir saistoši lasīt tieši 21. gadsimta cilvēkam – tas ir moderns un jauns skatījums uz laika posmu no 13. līdz 16. gadsimtam.
“Livonija ir interesanta arī kā tāds fenomens ar savu politisko kārtību, ar savu īpatnējo struktūru, ar to savu situāciju, kad valdošā kārta un zemākās kārtas runāja dažādās valodās,
līdz ar to viņām bija dažādi kultūras kodi, un tomēr viņi spēja atrast kaut kādu sadzīvošanas modeli,” skaidro viens no grāmatas sastādītājiem, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ilgvars Misāns.
Savukārt viens no grāmatas sastādītājiem, vēsturnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Andris Levāns norāda: “Bieži vien mēs raugāmies uz Livoniju tikai Latvijas vēstures vai Latvijas kontekstā, šad un tad vēl varbūt arī pievelkam Igauniju klāt,
bet te nu mēs ieraugām Livoniju Vācijas, Skandināvijas, Prūsijas un vēl citu viduslaiku pasauļu kontekstā.”
Grāmatas koncepcijas autori, vēsturnieki Ilgvars Misāns, Andris Levāns un Gustavs Strenga izdevumā apkopojuši 13 labāko dažādu valstu speciālistu oriģinālpētījumus. Tie vispirms iznāk latviešu valodā. Saistošas ir arī esejas par Livonijas nozīmi 21. gadsimta cilvēkam.
Krājuma atvēršana un ar to saistīti priekšlasījumi notiks 10. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pasākumu cikla “Letonikas lasījumi” programmā.
Pasākumā krājuma sastādītāji Andris Levāns, Ilgvars Misāns un Gustavs Strenga iepazīstinās ar izdevuma koncepciju un svarīgākajām atziņām. Pēc tam ar savām pārdomām par jauniznākušo grāmatu dalīsies Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs.
Krājums ir LNB un LU Vēstures un filozofijas fakultātes kopdarbs, kas tapis Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
“Letonikas lasījumi” ir lekciju un priekšlasījumu cikls, kurā vēsturnieki, literatūrzinātnieki, kultūrvēsturnieki un citi humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki tiek aicināti dalīties pieredzē un pārdomās par jaunākajiem pētījumiem un aktuālām tēmām Baltijas kultūrtelpā.