Rakstnieks Egīls Venters latviešu oriģinālliteratūrā ir viens no savdabīgākajiem prozaiķiem, kura darbi daudziem lasītājiem noteikti sniegs jaunatklājuma prieku. Kaut arī rakstniekam izdots gan stāstu krājums un luga, gan vairāki romāni (jaunākais – "Atlantīda, kāda tā ir" – publicēts 2015. gadā), tomēr šķiet, ka autors galvenokārt uzturas latviešu prozas marginālijās, nomaļus no galvenajiem virzieniem. Šajās nomalēs autors tad arī izkopis savu īpatnējo rakstīšanas stilu, kuru raksturo muzikāla, izsmalcināta valoda, lakoniskā formā ietērpti bagātīgi nozīmju slāņi un mūžīgi jaunu ideju meklējumi.
Stāsti krājumā sakārtoti atpakaļejošā secībā, šādi liekot lasītājam itin kā kāpties atpakaļ pagātnē; šo pagātni autors ataino kā neparastu realitāti, kurā ir vieta gan dokumentāliem faktiem, gan personiskām atmiņām.
Stāsti ir rakstīti reālistiskā manierē, taču tos caurauž rakstnieka īpašā pasaules uztvere – tā mudina lasītāju saprast, ka stāstus iespējams uztvert dažādos līmeņos. Lielākā daļa stāstu piederīgi kriminālliteratūras žanram, no kura parasti sagaidām noteiktu elementu iekļaušanu: stāstos ir sastopami visi šie elementi, kas veido intriģējošu sižetisko līniju, taču vienlaikus tos varētu dēvēt par “aisberga" tipa tekstiem, jo būtiskāks par sižetu tajos nereti ir zemteksts, tēlu izjūtas, attiecības, domas un – pāri visam – attiecības ar Laiku kā visa notiekošā spoguli. Kaut gan lielākā daļa stāstu vēsta par tādu literatūrā bieži apskatītu tēmu kā mīlestība un tās trūkums, vērīgs lasītājs grāmatā atradīs jaunus skatpunktus uz šo mūžseno tēmu un novērtēs autora meistarību tās atveidošanā.
Ventera stāstu īpašā iezīme, kas tos atšķir no daudziem citiem, ir to vizuālais kinematogrāfiskums; atainojot darbības vidi, autors min tikai pašas nepieciešamākās detaļas, pārējo atstājot lasītāja iztēlei. Autors it kā ielūdz lasītāju līdzdarboties stāsta tapšanā: spējot “iegremdēties” teksta iekšējos līmeņos, lasītājs gūst iespēju vienlaikus minēt aizraujoša kriminālsižeta mīklu un uzdot pašam sev būtiskus jautājumus par mūsu attiecībām ar laiku un līdzcilvēkiem.
